Šoziem -decembrī un janvārī (līdz 21. janvārim) - ātrie ir snieguši palīdzību 337 slidenā laikā nokritušiem cilvēkiem, 35 reizes braukuši palīdzēt traumas guvušiem sportotājiem uz lielākiem vai mazākiem kalniem, bet 338 cilvēkus ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu nogādājuši slimnīcā.
Gāja, paslīdēja, nokrita…ģipsis?
Viena no visraksturīgākajām situācijām ziemā ir paslīdēšana uz ietves. Neatliekamā palīdzība jāsauc, ja cilvēks nevar piecelties, jo ir lauzta roka vai kāja vai ir smaga galvas trauma. Vieglākais variants - sasitumi, sastiepumi, mežģījumi, kad rokas un kājas kustas. Ja apkārt ir atsaucīgi cilvēki, cietušo var nogādāt arī slimnīcu traumpunktā. Mājās sasitums, traumētā vieta jānovieto nekustīgā stāvoklī un jāatvēsina, lietojot ziedes un kompleksās smēres, kompreses. Lielākā daļa no šāda veida smērēm ir universālas, jo lietojamas kā sasitumu, tā arī sastiepumu gadījumā locītavām un muskuļiem. Gēli mazinās sāpes, tūsku un iekaisumu. No tautas līdzekļiem pret sasitumiem der tīra kāpostu lapa, ko mazliet sadauza un liek ap traumēto vietu kā kompresi.
Locītavu samežģījuma gadījumā imobilizācijai lietojama elastīgā saite un traumētā locītava jāpaceļ augstāk, lai tūska ietu uz leju. Šādos gadījumos var lietot arī bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tomēr elastīgo saiti nedrīkst aptīt pārāk stingri, lai tā nenosprosto asins cirkulāciju, kas tikai palielinās uztūkumu. Arī izmežģījuma gadījumā var lietot gēlu, taču ieteicams nogaidīt stundu vai divas, līdz izveidojies zilums.
Bet, ja kāju nevar nolikt uz zemes, jāvēršas pie ārsta. Tāpat tad, ja krītot sasista galva. Smadzeņu satricinājuma gadījumā būs vajadzīgs miera periods.
Sportiskie un azartiskie, kuri par savu stabilitāti uz ielas ir pārliecināti, bieži vien gūst traumas sportojot. Valkājot ķiveri, kalnu slēpošanas un sniegadēļa braukšanas entuziastiem galvas traumu risks ir par 60 procentiem zemāks nekā tiem, kas brauc bez cietās galvassegas. Galvas traumas ziemas kalnu trasēs ir visbiežākais sportotāju hospitalizācijas iemesls, un visbiežāk tie ir jauni cilvēki no 25 līdz 45 gadiem. Pagājušajā gadā, starp citu, visvairāk uz kalniem palīdzība sniegta ārzemniekiem.
Nepaiet garām
Ziemā ir svarīgi, kāds ir apģērbs, ko ārā darām, cik ilgi un kā sevi pasargājam no aukstuma ietekmes. Temperatūras svārstības visjutīgāk uztver bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Jo īpaši atdzišana apdraud alkohola reibumā esošos. Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina, ka ķermenis zaudē siltumu. Smagākos gadījumos palēninās sirdsdarbība, pazeminās asinsspiediens, vājinās ķermeņa refleksi, iespējams samaņas zudums. «Ja redzam cilvēku kupenā, pie pieturas, kurš ir saļimis, noteikti jāiet klāt un jāuzrunā. Ja reaģē, tad jāieved siltās telpās,» iesaka Ilze Bukša. «Vienaldzīgi paejot garām, mēs varam kādam parakstīt nāves spriedumu.» Ātrajiem šoziem vairāki izsaukumi bijuši arī, kad cilvēki atrasti guļam neapkurinātos dzīvokļos. Šādu situāciju rada gan sociālās problēmas, respektīvi, nabadzība, gan arī dažādas atkarības, piemēram, alkoholisms.
Ja sals kniebj ne pa jokam, var mēģināt sevi sasildīt, uzpūšot dvašu uz rokām vai ar vieglu ādas paspaidīšanu veicinot asins cirkulāciju salstošajos rajonos. Nekādā gadījumā nevajag apsalušās ķermeņa daļas rīvēt, berzēt ar sniegu.
Pirmā pazīme, kas liecina par apsaldējumiem, ir sāpes. Visbiežāk apsaldē roku un kāju pirkstus. Apsaldējumus var gūt, ilgstoši stāvot uz vietas, ja ir cieši un mitri apavi vai cimdi. Par apsaldējumiem liecina bāla vai zili sarkana āda, kas var būt nejutīga, tā var arī pietūkt. Ar šādiem simptomiem noteikti ieteicams vērsties pie ārsta. Pirms tam uz apsaldētajām ķermeņa daļām jāuzliek tīrs, viegls apsējs.