ASV un Dienvidkoreja pirms tam pieprasījušas, lai moratorijs tiku noteikts jau pirms sarunu atsākšanas. Valstis baidās, ka Ziemeļkoreja izmanto sarunas kā aizsegu, lai bruģētu ceļu ekonomiskās palīdzības saņemšanai un iegūtu laiku kodolarsenāla paplašināšanai.
Kima Čen Ira solījums D. Medvedevam var iezīmēt jaunu virzību sešpusējās sarunās, kurās iesaistījusies Krievija, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, ASV, Japāna un Ķīna, raksta The New York Times. Tomēr daļa ekspertu ir piesardzīgi. «Viņi atsāks [kodolbruņošanās] programmu pat tad, ja šodien saka, ka gatavi to pārtraukt,» aģentūrai Bloomberg norādījis Maskavas Starptautisko attiecību institūta pārstāvis Aleksandrs Lukins.
Ziemeļkoreja pēc kodolatbruņošanās sarunu pārtraukšanas nonākusi diplomātiskā un ekonomiskā izolācijā. Valsti māc nabadzība un pārtikas trūkums. Pēc šā gada stiprajiem plūdiem valstī iznīcināti gandrīz visi labības sējumi, un Krievijas prezidents jau pirms tikšanās solījis piegādāt Ziemeļkorejai 50 tūkstošus tonnu kviešu.
Kims Čen Irs ar D. Medvedevu trešdien pārsprieda arī gāzesvada būvi, kas ļautu Krievijai caur Ziemeļkoreju piegādāt dabasgāzi Dienvidkorejai. Krievijas kompānijas Gazprom iecerētais gāzesvads stieptos vairāk nekā 1700 kilometru garumā, un pa to tiktu piegādāti līdz 10 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, ziņo BBC.
Abi līderi tikās militārajā bāzē Sibīrijas pilsētā Ulanudē. Tā bija pirmā Ziemeļkorejas līdera vizīte Krievijā kopš 2002. gada.