Jurijs Žigajevs
Apsveicu ar iegūto kausu! Tev tas gadījumā nebija pirmais?
Paldies. Bija gan pirmais.
Šķiet jocīgi, jo ilgu laiku tu taču spēlē Latvijas labākajos klubos...
Tā sanāca. Biju aizbraucis uz Poliju, tad, protams, nevarēju tādu iegūt. Līdz šim pat finālā nebiju spēlējis. Galvenais, ka tagad tas kauss man ir.
Laikapstākļi futbolam laikam bija gandrīz ideāli?!
Jā. Negribējās spēlēt ne lielā karstumā, ne lielā lietusgāzē. Es personīgi jutos ļoti komfortabli. Varbūt tikai laukumā izveidojušās peļķes traucēja. Citādi būtu ideāli.
Diemžēl bieži negadās spēlēt tik daudziem līdzjutējiem. Kā tev patika atmosfēra?
Protams, bija ļoti patīkami, ka ir salīdzinoši daudz cilvēku. Ne tā, kā virslīgā, kur ir 300 skatītāju. Tiesa, gaidījām tomēr vairāk. Runāja, ka futbola dienu ietvaros izdalīti ļoti daudzi ielūgumi. Gaidījām gandrīz vai pilnu stadionu. Varbūt pamatīgais lietus pirms spēles daudzus atturēja doties uz stadionu.
Kā reaģēji uz to, ka pēc 90 minūtēm daudzi līdzjutēji nepacietības vai nezināšanas dēļ devās prom, negaidot papildlaiku?
(Smejas.) Man par to ir pirmā dzirdēšana. Nemanīju promgājējus - bija citas domas galvā.
Daudzie tālsitieni bija treneru norādījums vai pašu lēmums slapjajā laukumā?
Ne viens, ne otrs. Liepājnieku aizsargi spēlēja zemu, un brīvākas zonas bija citur. Ne katrā mačā ir tādas iespējas sist pa vārtiem. Ja tādas rodas - jāizmanto jebkuros laikapstākļos.
Vai pie 2:1 jutāties droši par uzvaru vai tomēr šaubījāties?
Zinājām, ka nedrīkstam ļaut viņiem atspēlēties. Par to, ka nosargājām pārsvaru, jāpateicas mācībai, ko guvām iepriekšējā spēlē virslīgā ar Daugava Rīga. Toreiz pēc nokļūšanas vadībā sākām spēlēt sliktāk. Šoreiz - ne. Tātad mēs mācāmies no savām kļūdām un progresējam, un tas ir ļoti svarīgi.
Bieži vien ir tā, ka mazākumā palikusī komanda mobilizējas un sāk spēlēt labāk, bet pretinieki atslābinās. Ar jums gan tā nenotika.
Šoreiz bija cits stāsts. Liepājnieki bija morāli sagrauti pēc nonākšanas iedzinējos.