Zīmē Latvijas energo nākotni
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Investīcijām un tautsaimniecības attīstībai pievil
Ietekme uz Latvijas tautsaimniecību (brīva tirgus diktēta enerģijas cena un tās īpatsvars izmaksu struktūrā, kas rada konkurētspējīgu ekonomiku), ilgtspējīga enerģija (mazāka atkarība no importa, atjaunojamā enerģija un efektivitāte) un apgādes drošums (attīstīta infrastruktūra enerģijas ražošanai, transportēšanai, uzglabāšanai) ir trīs būtiskākie enerģētikas politikas mērķi, kas ievada stratēģiju. EM norāda, ka «papildus ārpolitiskiem izaicinājumiem energoapgādes drošības jomā ir nepieciešams nodrošināt būtiskas un savlaicīgas investīcijas vietējā infrastruktūrā». Investīcijas nepieciešamas jaunu ražošanas jaudu izveidē, infrastruktūras uzlabošanā, energotaupības pasākumos, arī ogļūdeņražu izpētē un ieguvē.
Līdz 2030. gadam jāpanāk 50% AER īpatsvars enerģ
Atbalsta politika atjaunojamo energoresursu (AER) jomā līdz šim
nav uzskatāma par efektīvu, jo, «neraugoties uz vienu no
lielākajiem atbalstiem ES, Latvijā zaļās enerģijas apjoms patēriņā
ir pieaudzis lēni», atzīst EM. Vidējā termiņā visefektīvākais
atbalsts AER izmantošanai siltuma ražošanā ir šobrīd īstenotais
grantu mehānisms centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai
un efektivitātes palielināšanai, norāda stratēģijas autori. Turpmāk
neesot jāizmanto grantu atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanā.
Galvenie izmantojamie AER veidi aizvien būs cietā biomasa,
galvenokārt koksne, kā arī biogāze, vēja enerģija un
hidroenerģija.
AER izmantošanai transportā EM iesaka veicināt 1.
paaudzes biodegvielas izmantošanu, nosakot paaugstinātus obligātā
piejaukuma apjomus tirgū līdz 10%. Nākotnē būtu nepieciešams valsts
un ES atbalsts otrās paaudzes biodegvielu ražošanas attīstībai,
līdz 2016. gadam sagatavojot konkursa nosacījumus sintētiskā
biodīzeļa ražotnes izveidei ar jaudu vismaz 100 miljoni litru gadā.
Tas veicinātu plašu vietējās biomasas izmantošanu transporta
sektorā, nodrošinot koksnes, kūdras un lauksaimniecības atkritumu
pieprasījumu 1,5 milj. m3 gadā, norāda EM.
Līdz 2030. gadam jāsamazina elektroenerģijas un da
Vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijai šobrīd ir Krievija
(pērn patērējām 1,8 miljardus m3 gāzes, kas par 16% pārsniedz 2009.
gada patēriņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Savukārt elektroenerģijas jomā Latvija pati spēj saražot ap 85-90%
no valsts patēriņa (atkarīgs no patēriņa pārmaiņām, Daugavas HES
izstrādes, citiem faktoriem), esam gan elektroenerģijas
eksportētājs, gan importētājs. Tas nozīmē, ka iecerētais importa
samazinājums pamatā attiecas uz dabasgāzi, ko iepērkam Krievijā.
Jāņem vērā, ka viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem
Baltijas reģionā ir Latvenergo (0,5-0,6 miljardi m3 gadā),
- Rīgas TEC šādi saražo elektroenerģiju un siltumu. Dažādojot
dabasgāzes piegādes avotus, iespējams, TEC varēs veiksmīgi konkurēt
atvērtajā elektroenerģijas tirgū, taču jāsaprot, ka dabasgāzes
importu būtiski varam samazināt no pašreizējiem piegādātājiem,
nevis vispār.
«Svarīgs nosacījums augsto politisko risku
samazināšanā, kas saistīti ar pašreizējām piegādēm no trešajām
valstīm, ir tālāka nacionālā tirgus integrācija ES un pasaules
enerģijas tirgū,» norādīts stratēģijā. EM uzsver, ka kritiski
svarīgi projekti enerģijas piegāžu drošības stiprināšanai ir
Visaginas AES, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un
elektroenerģijas starpsavienojumu pabeigšana līdz 2020. gadam.
Līdz 2030. gadam jāpanāk mājsaimniecību siltumene
Energoefektivitāte ir viens no atslēgas vārdiem enerģētikas
stratēģijā, jo, kā norāda EM, «zems energoefektivitātes līmenis
rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas
riskus». Nepietiekama mājokļu energoefektivitāte ir otrs lielākais
CO2 izmešu radītājs Latvijā.
Lielākais potenciāls ar valsts
īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam ir
mājsaimniecību un transporta sektorā. Līdz 2030. gadam jāturpina
atbalsta programmas esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku
energoefektivitātes palielināšanai, sevišķi daudzdzīvokļu sektorā,
norāda EM. Līdz 2030. gadam nepieciešams panākt mājsaimniecību
siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 100 kWh/m2 gadā, lai
sasniegtu kopējo enerģijas ietaupījumu līdz 10 000 GWh.
EM arī
iesaka jau drīzumā noteikt ievērojami augstākas būvnormatīvu
prasības jaunu ēku siltumnoturībai, ņemot vērā, ka jau šobrīd tirgū
ir plaši pieejami būvizstrādājumi un būvniecības tehnoloģijas, kas
ļauj sasniegt enerģijas patēriņa līmeni jaunās ēkās vidēji 50
kWh/m2 gadā.
Konkurētspējīgs elektroenerģijas un dabasgāzes tir
Elektroenerģijas tirgū jau atrodamies brīvas konkurences apstākļos, bet dabasgāzes apgādes jomā vēl tāls ceļš ejams. Galvenais uzdevums - gāzes tirgus atvēršana citiem piegādātājiem. EM uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģijas tirgu nelielo izmēru, nepieciešams attīstīt vienotu Baltijas enerģijas tirgu. «Baltijas gāzes apgādes tirgus optimālai darbībai nepieciešams izveidot vienotu reģionālās dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru, kura funkcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī vēsturiski izveidoto gāzes apgādes sistēmu, visefektīvāk pildītu Latvijas gāzes pārvades sistēmas operators.»
2015. gadā jānodrošina alternatīvas dabasgāzes pie
Šķiet, viens no visgrūtāk izpildāmajiem darbiem, ņemot vērā jau ilgstošu stīvēšanos starp trim Baltijas valstīm par alternatīva dabasgāzes piegādes avota - sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SGT) - atrašanās vietu. Eiropas komisija (EK) ir solījusi līdzfinansēt šādu projektu, izvirzot nosacījumu, ka Baltijā jāveido viens reģionālais SGT. Valdības uzdevumā veikts pētījums liecina, ka Rīga būtu piemērotākā vieta SGT būvei. Igaunija un Lietuva neatbalsta SGT būvi Rīgā, katra no valstīm vēlas būvēt nelielākus termināļus savā teritorijā, kas apdraud EK finansējumu.
Jāveicina konkurence enerģijas tirdzniecībā, jānov
Konkurence enerģijas tirdzniecībā Baltijas valstīs pieaugs līdz
ar jaunu energosavienojumu izveidi ar Skandināvijas valstīm
(elektroenerģijas jomā). Kopš 2010. gada, kad darbu pārtrauca
Ignalinas atomelektrostacija, Baltija elektroenerģijas jomā
faktiski ir kļuvusi par importētāju (iztrūkums ir aptuveni 10% no
Baltijas patēriņa, lielākais importētājs - Lietuva). Pašlaik
Baltijai ir tikai viens energosavienojums ar Skandināviju (Igaunja
- Somija), taču tā kapacitāte nav pietiekama, tāpēc šobrīd tiek
veidoti vēl divi savienojumi (papildu savienojums starp Igauniju un
Somiju un savienojums starp Lietuvu un Zviedriju). Paredzams, ka no
2014. gada, kad sāks strādāt otrs Igaunijas - Somijas savienojums,
elektroenerģijas cena tuvināsies Somijas cenu līmenim.
Kā norāda
EM, enerģijas piegāžu drošība un ārējā enerģētikas politika 2030.
gada perspektīvā spēlēs būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā un
«no enerģētisko resursu drošības, cenas un risku diversifikācijas
būs atkarīga gan investīciju vides pievilcība, gan jebkuras
mājsaimniecības budžets un patēriņa struktūra». EM uzskata, ka
Baltijas valstīm kopīgi jāturpina Baltijas enerģijas tirgus
starpsavienojumu plāna (BEMIP) realizācija.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri