Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrība BIRTI pieļauj, ka EK nebūs apmierināta arī ar šo sadalījumu, jo «ministru redzējums būtiski atšķiras no EK ieteikumiem - zinātnei piešķirt 44% no Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma (ERAF)».
Deķi vēl rausta
Latvijas valdība ir gatava pētniecībai un inovācijām atvēlēt aptuveni 11% no kopējā finansējuma apjoma jeb vairāk nekā 500 miljonu eiro. EK savukārt uzstāj, ka šajā jomā nepieciešams ieguldīt 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir diezgan pielaidīgi, jo vidēji no ES valstīm tiek prasīts 3 % no IKP. Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis Dienai atklāj, ka Latvijai tas nāktu ļoti smagi, jo patlaban ieguldījums nozarē nepārsniedz 0,85% no IKP. «Finansējums šai jomai tika vairākkārt pārplānots un krietni palielināts, taču tas nesasniedz EK iecerēto. Vaina ir sistēmā. Kamēr tā ir nesakārtota, vienalga, cik daudz naudas iedos, tā izbeigsies,» skaidro K. Valtmanis. Uz to, ka jāmaina līdzšinējā pieeja zinātnē un pētniecībā, norāda arī EK, kurai ir svarīgi zināt, vai Latvija no iepriekšējā plānošanas perioda ir ko mācījusies. Komisija vēlas, lai Latvija naudu nevis izdala visam, bet koncentrējas uz konkrētiem mērķiem, kas sniegtu vislielāko atdevi tautsaimniecībai. Tomēr problēma ir tajā, ka pagaidām inovāciju sistēmā ir virkne nepilnību, kas liedz nozarei pilnvērtīgi attīstīties. Viedās specializācijas stratēģijā uzsvērts, ka Latvijai straujas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo «nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs». Sistēmas nepilnības liecina, ka nepieciešamas strukturālas izmaiņas ekonomikā, lai tā būtu noturīga pret ārējiem izaicinājumiem. K. Valtmanis norāda, ka svarīgi, lai ieguldījumi zinātnē un inovācijās būtu praktiski sasaistāmi ar ražošanu un uzņēmējdarbību.
Zinātnieki sašutuši
Asu neapmierinātību ar valdības rīcību pauž Latvijas zinātnieki. Biedrības BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača norāda uz EK rekomendāciju, kas nozarei aicina veltīt 25% no kopējā struktūrfondu finansējuma. «Ierēdņiem joprojām šķiet, ka varam iztikt ar pusi no šī finansējuma. Latvijai ir jāinvestē vairāk, citādi turpināsim atpalikt no visas ES,» uzsver G. Rača. Viņa norāda, ka Lietuva un Igaunija inovācijās un pētniecībā jau iepriekšējā plānošanas periodā investēja krietni vairāk nekā mēs. «Tur par ES līdzekļiem ir uzbūvēta tehnoloģiju pārneses infrastruktūra jeb atvērta tipa laboratorijas. Lietuvā darbojas pieci, Igaunijā - trīs šādi centri, kuros zinātnieki kopā ar uzņēmējiem pārvērš idejas jaunos produktos - izstrādā ražošanas tehnoloģijas, lai uzsāktu sērijveida ražošanu,» norāda BRITI vadītāja.
Tieši tehnoloģiju pārneses infrastruktūra Latvijā ir problēma. Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa Dienai stāsta, ka lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar inovācijām, pagaidām nav gatavi ieguldīt resursus, lai palīdzētu attīstīt kvalitatīvu zinātnes un inovāciju sistēmu Latvijā. Ja nav sistēmas, ar ES naudu līdzēts nebūs.
Cerība vēl ir
Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais prorektors Indriķis Muižnieks norāda, ka struktūrfondu piedāvātā nauda ir ievērojama, tomēr «to paredzēts tērēt, sašķaidot dažādās sīkās aktivitātēs, kuru ilgtermiņa iespaidu ir grūti izvērtēt». EK prasību pēc fokusētas un ilgtspējīgas finansējuma pārdales ir iespējams īstenot. Veidot tik svarīgo tehnoloģiju pārneses platformu, lai inovācijas nepaliktu tikai ideju līmeni, ir izteikusi LU, tāpat arī Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī Organiskās sintēzes institūts. «Līdz šim nav bijis pietiekami stingra politiskā uzstādījuma, jo vienkāršāk jau ir sadalīt visiem pa kādai druskai un pēc tam pateikt - paši tā gribējāt. Šobrīd no zinātnieku, augstskolu un institūtu puses es redzu gatavību par kaut ko vienoties, un man liekas, ka valstij to vajadzētu izmantot,» norāda I. Muižnieks, uzsverot, ka ne jau Eiropai ir vajadzīga sakārtota pētniecība un inovācijas, bet mums pašiem.