Prakse un Amerika
Daudz netrūka, lai Mārča karjera aizietu pa banku sektora taciņu. Viņš iestājās fizmatos, jo tur Rīgas 1. ģimnāzijas beidzēji varēja iztikt bez iestājeksāmeniem, taču studēt izvēlējās Banku augstskolā un nenožēlo. Vasarās Mārcis pastrādāja gan pie konveijera Rīgas Piena kombinātā, gan par preses piegādes ekspeditoru, bet studiju 2. kursā bez īpašas piepūles nokļuva praksē Hansabankā - filiālē, kas netālu no mājām. Praktikanti pie īpaši «advancētiem» darbiem netika, taču varēja sajust, kāda īsti ir darba vide bankā. Tiesa, vērtīgākā atziņa, ko Mārcis guvis no prakses, bija: bankas filiālē nekad nestrādāšu - liela rutīna, monotoni, garlaicīgi. «Paši savā starpā rīkojām sacensības, kurš ātrāk ievadīs datus u. tml., bet ilgstoši to nevar izturēt,» Mārcis atceras.
Daudzi Mārča kursabiedri savās prakses vietās arī palika strādāt, bet Mārcis sāka vasarās braukāt uz Ameriku, kur strādāja visdažādākos darbus - sākot ar oficiantu krievu restorānā, beidzot ar darbu golfa klubā, celtniecībā. «Vasarās sapelnīju vairāk nekā kursabiedri, kas strādāja bankās, un varēju atļauties ziemās tikai mācīties un pilnībā izbaudīt studentu dzīvi. Gribēju arī paskatīties pasauli, pamācīties valodu. Amerikā sapratu, ka mēs varbūt daudzās jomās esam spējīgāki kaut ko atrisināt nekā viņi un ka es nekad nevarētu dzīvot lielpilsētā,» Mārcis klāsta gūtos secinājumus. Nopietna darba meklēšana tikai pēc bakalaura diploma iegūšanas viņam problēmas neradīja - Mārcis pieteicās ekonomista amatam Latvijas Hipotēku un zemes bankā un to dabūja. Palīdzējušas arī rekomendācijas. Uz tām Mārcis tagad raugās arī pats, pieņemot darbā savus padotos Latvijas pastā.
Datu vienkārši nav!
Kā bankas ekonomistam Mārcim uzticēta pat lielāka atbildība nekā pēc viņa vecuma un pieredzes varētu gaidīt. «Resursu daļā bijām divi cilvēki un atbildējām par bankas likviditāti, naudas plūsmu, resursu piesaisti, stratēģiskiem jautājumiem. Manā pārziņā bija termiņnoguldījumi, kas bija arī mana maģistra darba tēma - tolaik tā nebija īpaši plaši pētīta,» Mārcis stāsta. Darboties varēja visai brīvi un nepiespiestā atmosfērā, «varēju arī paust savu viedokli pietiekami augstā līmenī, un to pat dažreiz ņēma vērā». Mārcis gan atzīst, ka grūtības sagādāja iekļaušanās birokrātiskajos rāmjos. Arī tagad, strādājot valsts akciju sabiedrībā, ar to nākas nocīnīties.
Darba piedāvājumam no Latvijas pasta Mārcis piekritis, jo gribējās jaunus izaicinājumus, turklāt radusies iespēja - pasta Mazumtirdzniecības dienesta direktora amats - bija visai augsts lēciens pa karjeras kāpnēm augšup. Pārslēgties no banku nozares uz pasta pakalpojumu jomu nebija īpaši sarežģīti, toties, redzot, ka tik lielā uzņēmumā nav vienotas un sakārtotas uzskaites sistēmas, mati slējušies stāvus. «Iepriekš biju strādājis ar datiem dažādos griezumos, pētījis un analizējis tos krustu šķērsu, varbūt pat par daudz. Un tad tu atnāc šeit, un te to datu vienkārši nav, tie jāvelk laukā pa vienam no papīru kaudzēm! Tas man likās neiespējami!» Mārcis stāsta. Tagad situācija būtiski uzlabojusies, lai gan procesu sakārtošanā darāmā joprojām pietiek. Katrā ziņā to lielā mērā izdevies izdarīt Eksprespastā, ko Mārcim uzticēja līdz ar mazumtirdzniecības pārraudzīšanu. Viņa vadībā tas kļuvis par atsevišķu struktūrvienību ar atsevišķu personālu, transportu un sūtījumu šķirošanu, izveidoti arī pieci reģionālie centri. Konkurence kurjerpasta nozarē ir asa, tāpēc Mārcis lepojas, ka Eksprespasts tirgū turas otrajā vietā, un slavē savu darbinieku komandu, bez kuras tas nebūtu iespējams. Gribētos vēl panākt, ka Eksprespastu atpazīst tikpat labi kā TNT, kas ir Nīderlandes Pasta meitas uzņēmums, vai DHL, kas ir Vācijas Pasta «meita».
Tikuši līdz balvai
Mārča kabinetā pie sienas joprojām karājas Eksprespasta uzbūves sakārtošanas shēma, kas tapusi laikā, kad latviešiem gandrīz draudēja izslēgšana no Starptautiskās Pasta savienības Eksprespasta servisa kooperatīva (EMS) par saistību nepildīšanu. Tā kā Latvijā nebija neviena, kam lūgt padomu, kā procesus sakārtot atbilstoši prasībām, Mārcis kopā ar kolēģiem pēc tā aizbrauca uz Šveici. Atgriezušies pa naktīm apmācīja darbiniekus, skaidroja nepieciešamās pārmaiņas. Kopš tā laika pagājuši vairāki gadi, un šopavasar Eksprespastam piešķirta EMS sudraba līmeņa kvalitātes balva par sūtījumu nodrošināšanu starptautiskajiem partneriem. «Gandarījumu sagādā tas, ka varu darīt ko labu un noderīgu, to, ko uzskatu par pareizu. Dažas kļūdas, protams, ir bijušas, bet kopumā tas stratēģiskais virziens, uzskatu, bijis īstais,» Mārcis saka, lai gan piebilst, ka līdz ar daudzajām Latvijas pasta valdes maiņām nesenā pagātnē nācies no jauna un no jauna skaidrot savus lēmumus. «Dažkārt to pat ir grūti izstāstīt - es zinu, ka tā vajag, un viss! Es arī saku - ja būs problēmas, varēsiet mani pēc tam sist, es par to atbildēšu.»
Darba ir daudz, un tas prasa daudz laika, tāpēc hobijiem to nākas meklēt ar meklēšanu. Mārcis atsācis spēlēt basketbolu, ar ko skolas un studiju laikā aizrāvās līdz pat dubultamatieru līmenim, apgūst tenisu, mīl medības un teātri. Viņš gan teic, ka desmit gadi pastā varētu būt pārāk ilgs karjeras posms, tomēr konkrētus turpmākos plānus vēl nav nospraudis. «Varbūt rīt nāk piedāvājums kļūt par National Geographic kinooperatoru!» viņš nosmej.