Lai uzzinātu iepriekšējā vakara un nakts notikumus minētajā Atbrīvošanas laukumā, nav pat nepieciešams iziet no viesnīcas. Par to, dzerot tēju, pastāsta vienkāršs šoferis, vārdā Ibrahims Ahmets. Viņam ir nosaitēta galva un labās rokas plauksta, arī zilumi uz sejas. Viņš ir viens no aptuveni sešiem simtiem ievainoto. Ibrahims strādā tūrisma firmā, ved tūristus uz iecienītajiem apskates objektiem, bet tagad zaudējis darbu. Ārzemnieku vairs neesot, un, palicis bez ienākumiem, Ibrahims tajā vaino Tahrīra laukumā esošos opozīcijas atbalstītājus. Cīņā ar viņiem arī ticis ievainots.
Vēl tikai pirms dažām dienām šķitis, ka viss atrisināsies mierīgi un prezidents pieņems opozīcijas prasības, taču lojālistu uzbrukumi visu mainījuši. Šķiet, ka Mubaraka valdība izšķīrusies par spēka risinājumu, ko apstiprina opozīcijas aktīvistu aresti. Arī pirms 10 gadiem Latvijā pabijušais interneta kompānijas vadītājs Olva Tito tika aizturēts, jo pamanīta viņa un mūsu tikšanās viesnīcā.
Vēl būdams viesnīcā, Olva piezvana draugam uz Tahrīra laukumu. Tajā pulcējoties aizvien vairāk cilvēku, lai piedalītos lielākajā no visām līdz šim rīkotajām demonstrācijām. Atteikšanās no prasības par Mubaraka atkāpšanos neesot iespējama, saka Olva, izliets pārāk daudz asiņu. «Dienās, kad demonstranti pārspēja policiju un tā pazuda, mēs visi sajutāmies pavisam brīvi. Ne no viena vairs nebija jābaidās, kā iepriekš,» teica Olva. Galvenais esot brīvība un ēģiptiešu jaunās paaudzes vēlēšanās netraucēti izteikt savu viedokli, ne prasība tūlīt uzlabot ekonomiku.
Jau pēc nogādāšanas militārajā policijā Olva piezvana un kāds virsnieks uzdod jautājumus par mūsu nodarbošanos un pazīšanos ar Olvu. Saņemam visai nepārprotamu norādījumu doties uz lidostu un atstāt valsti.
Līdzīgi ieteikumi izteikti daudziem ārvalstu žurnālistiem. Šodien faktiski atrodamies sava veida mājas arestā. Viesnīcnieki saka - ja iziesim ārā, mūs gaidīs vietējie ar mietiem.