Kā norāda ZM, Latvijai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas. Ministrija jo īpaši izceļ zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī to saldēšanu un fileju ražošanu.
Cenas nemainīsies
Tajā pašā laikā ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš Dienai noliedz, ka izmaiņas kvotu apjomos kaut kā būtiski ietekmēs Latvijas tirgu. «Reņģes un brētliņas tiek apstrādātas, lai tās realizētu eksporta tirgos. Tikai līdz 10% paliek vietējā tirgus patēriņam. Šo zivju sortiments Latvijas tirgū ir atbilstošs pircēju interesei un pieprasījumam. Ņemot vērā pašreizējās grūtības eksportā, zivju produktu ražotāji ir ieinteresēti vairāk realizēt savus ražojumus vietējā tirgū,» norāda N. Riekstiņš, noliedzot, ka izmaiņas varētu atstāt ietekmi uz zivju produkcijas cenām.
Tomēr paši zivsaimnieki raizējas nevis par cenām, bet ko citu - piemēram, nozīmīgas izmaiņas radīs straujais mencu nozvejas kvotu samazinājums, uzskata Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Viņš norāda, ka nākamgad atļautais nozvejas daudzums būs par mazu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ar Eiropas Savienības (ES) palīdzību pārstrādei metāllūžņos tiks nodoti pieci tīklu zvejas kuģi. «Tie būs mencu zvejas kuģi. Mums ir grūti nokomplektēt komandu, jo nevaram nodrošināt pienācīgu algu,» viņš skumji nosaka.
Brētliņām samazinājums būs par 5,3% Baltijas jūrā, bet reņģēm Rīgas jūras līcī samazinājums ir par 10%.
«Kritums ir diezgan pamatīgs, bet ko darīt? Rietumu mencām jeb tām, kas atrodas aiz Bornholmas salas Baltijas dienvidos, kā arī austrumu mencām bija piedāvāts samazināt nozvejas apjomus teju par 38%. Savukārt brētliņām EK ierosināja nozvejas daudzumu samazināt par 15%, bet ministram ar komandu izdevās panākt samazinājumu par 5,3%. Tas, ko viņi izdarīja, tiešām ir liels sasniegums,» teic I. Voits. Tajā pašā laikā - pēc būtības kvota salīdzinājumā ar šo gadu tomēr tiek samazināta, un tas nozīmē, ka zvejniekiem būs jāsamazina ne tikai kuģu, bet arī darbinieku skaits. Tāpat kritīsies nozarē palikušo ieņēmumi. Vēl dramatiskāku situāciju veido Krievijas embargo attiecībā uz konservu un saldēto zivju ievešanu.
Kārtējais kritiskais periods
Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns atzīst, ka zvejnieku lielākā sāpe Baltijas jūrā ir mencas. Viņam nav īsti pārliecības par kritērijiem, kā kvotu apjomi šajā zivju kategorijā tiek novērtēti - vienu gadu procents ir liels, citu - mazs.
Iedzīvotājiem par zivju trūkumu kvotu samazinājuma dēļ uztraukties gan nevajadzētu, norāda Ē. Urtāns. Krievijas embargo ir radījis situāciju, kad vietējā tirgū veidojas zivju pārprodukcija. «Visgrūtāk ir pārstrādātājiem. Tur embargo dēļ cilvēki paliek bez darba, daudziem nākas strādāt neregulāri,» secina Ē. Urtāns. Viņš teic, ka šis laiks nozarē ir kārtējais kritiskais periods. Smagi klājas arī pārējām valstīm, kuru zivrūpniecība lielā mērā bija saistīta ar Krieviju. Tas vietējiem apstākļus padara jo grūtākus, ņemot vērā, ka arī konkurentiem nākas meklēt jaunus tirgus. «Jā, mēs zinām, ka ir jāmeklē jauni tirgi, bet citur jau priekšā mums ir citi. Konkurence ir ļoti asa,» uzsver zvejnieku pārstāvis.
Tikmēr N. Riekstiņš mierina, ka mencu nozvejas kvotu kritums neatstās ietekmi uz zivju daudzumu, kas pēdējos gados tiek realizēts tirgū. Izrādās, Latvijai iedalītie kvotu apjomi šajos gados tiek apgūti tikai 35-40% apjomā. «Šeit vainīgas ir neizskaidrojamas pārmaiņas mencu krājumu struktūrā un zvejnieku nespējā atrast un nozvejot tirgus izmēram atbilstošas zivis, nevis kvotu pieejamības trūkums,» skaidro ministrijas pārstāvis.
Viņš pozitīvi raugās nākotnē, norādot, ka nākamā gada kvotu regula paredz, ka šogad neizmantotie kvotu apjomi līdz pat 25% var tikt pārcelti uz nākamo gadu. Iespējams, ka tāda situācija līdz gada beigām atsevišķiem zivju krājumiem varētu arī veidoties, ņemot vērā eksporta problēmas un citus apstākļus.