Eiropas veterāns
Rīgas cirka ēka ir viena no vecākajām Eiropā un slavena ne tikai ar pasaules līmeņa mākslinieku pulcēšanu, bet arī ar oriģinālu arhitektonisko konstrukciju. 1888. gadā pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis pēc cirka mākslinieka un vēlāk arī Rīgas cirka direktora Alberta Salamonska pasūtījuma to uzbūvēja, par konstrukcijas pamatu izmantojot dzelzceļa sliedes. Tolaik unikālā tehnoloģija ēkai piešķīra viegluma un plašuma iespaidu un deva iespēju izturēt lielu slodzi, kas bieži vien nepieciešama sarežģītu priekšnesumu veikšanai. Rīgas cirku ar krāšņu izrādi atklāja 1888. gada decembrī. Tajā piedalījās slavenākie tā laika Eiropas cirka mākslinieki: dzīvnieku dresētāji, klauni, akrobāti, dejotājas un cīkstoņi. Izrāde guva milzīgu publikas atsaucību un sajūsmu. Redzētā iedvesmoti, arī latvieši gribēja izmēģināt spēkus arēnā, un pamazām repertuārā parādījās vietējo mākslinieku vārdi. Pēc A. Salamonska nāves juridisko neskaidrību un kara juku dēļ Rīgas cirks nonāca valsts īpašumā. Mūsdienās, kopš 2003. gada, Rīgas cirka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Attīstība kavējas
«Krievu cirkam PSRS laikā bija augsts mākslinieciskais līmenis, jo tas, tāpat kā balets, bija eksporta māksla. Maskavas cirks ir visā pasaulē pazīstams un cienīts zīmols ar augstas klases profesionālās izglītības segumu, un arī daudzi Rīgas cirka mākslinieki savas prasmes izkopuši tieši Krievijā,» stāsta Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. Krievijā arī mūsdienās cirka mākslai ir valsts atbalsts, kas veido lielāko daļu tā budžeta. Arī Ķīnā, kas ir viena no pasaules valstīm ar bagātākajām cirka tradīcijām, ir līdzīgs finansēšanas princips.
«Rīgas cirkā naudas ziņā pārsvarā esam atkarīgi no skatītāju apmeklējuma - pārdoto biļešu skaita. 5000 latu mēnesī ir valsts dotētā cirka budžeta daļa, un apmēram tāda pati ir arī vienas izrādes pašizmaksa. Arī nodokļi, ēkas apsaimniekošana ir uz mūsu pleciem,» atklāj L. Lipinska. Cirka ēkai nepieciešama restaurācija, to nevar vienkārši pārkrāsot, bet tā jāatjauno atbilstoši neoklasicisma stilam, kādā tikusi būvēta. Nepieciešams uzlabot un modernizēt cirka ēku kompleksa teritoriju, atjaunot manēžu, paplašināt koridorus, uzlabot apkārt esošo infrastruktūru. «Ēkas restaurēšana ir politisks lēmums. Pagaidām mums atliek gaidīt un veikt nelielus uzlabojumus, kas ir pašiem pa spēkam. Lai gūtu papildu peļņu, izīrējam telpas tirgotājiem, kas izrāžu starpbrīžos apmeklētajiem piedāvā uzkodas, suvenīrus,» skaidro cirka direktore. Apmeklētājiem ir iespēja nofotografēties kopā ar kādu no cirka dzīvniekiem, kā arī doties ekskursijā pa cirka ēku.
Lauvas un Zelta Kārlis
Cirka izrāžu repertuārs regulāri mainās, tiek piesaistīti mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, bet priekšroka uzstāties tiek dota vietējiem, ja vien laikā, kad ieplānotas izrādes, viņiem nav saistību kādā citā cirkā. «Bieži vien lielo Eiropas cirku pārstāvji brīnās, ka esam salikuši vienā programmā tik daudz lielisku mākslinieku. Piemēram, patlaban līdz nākamā gada 8. janvārim programmā Lauvu karaliste vērojams priekšnesums ar lauvām, un tā mākslinieks - dresētājs Vlads Gončarovs - pretendē uz zelta balvu prestižajā Montekarlo festivālā, kas no 19. līdz 29. janvārim norisināsies jau 36. reizi,» ir lepna L. Lipinska.
Arī Rīgas cirkam ir savs festivāls - Zelta Kārlis, kurš notiks jau otro reizi no 13. līdz 15. janvārim. Tajā piedalīsies cirka mākslinieki no Šveices, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Portugāles, Ukrainas un citām valstīm. «Cirkam ir universāla valoda,» uzsver L. Lipinska. Atliek vien piekrist, jo izrādes norit trīs valodās - latviešu, krievu un angļu. Tas nevienu nemulsina, jo ne akrobātiem, ne klauniem, ne dzīvniekiem, nedz arī skatītājiem nav būtiska nacionālā piederība. Bērni priecājas par klauniem un dzīvniekiem, pieaugušie - par akrobātu veiklību un krāšņajiem tērpiem, tāpēc cirkā ir interesanti visai ģimenei.