Zviedru pragmatisms
Eiropas diplomāti pauduši atvieglojumu, ka šajā sarežģītajā laikā pie ES stūres būs tieši Zviedrija, jo zviedri ir slaveni ar pragmatisko pieeju problēmu risināšanai. Zviedrijas prezidentūras galvenais uzdevums būs palīdzēt ES valstīm pārvarēt ekonomikas krīzi, kas devusi smagu triecienu eiropiešu labklājībai. Zviedrija uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai veicinātu ekonomikas attīstību un samazinātu bezdarbu. Zviedri gan brīdina, ka ES valstis nedrīkst tērēt pārmērīgas summas ekonomikas stimulēšanai, jo budžeta deficīta palielināšana apdraudētu ekonomikas attīstību nākotnē. Lai novērstu finanšu krīzes atkārtošanos, plānots izstrādāt stingrākus finanšu sektora uzraudzības noteikumus.
«Eiropas līderiem jābūt spējīgiem tikties ar vēlētājiem un pateikt, ka esam saskārušies ar lielāko krīzi gadu desmitu laikā un spējuši tikt ar to galā,» uzsver finanšu ministrs Anderss Borgs. Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts solījis, ka ES turpinās atbalstīt Latvijas valdību, kas krīzes dēļ spiesta pieņemt ļoti smagus lēmumus.
Baltijas reģiona iespēja
ES vadības grožu nonākšana Zviedrijas rokās ir izdevīga Latvijai, jo zviedri plāno pievērst īpašu uzmanību Baltijas jūras reģionam. Zviedrijas mērķis ir panākt, lai ES apstiprina Baltijas jūras stratēģiju, ar kuras palīdzību paredzēts veicināt reģiona ekonomisko attīstību un uzlabot jūras ekoloģisko stāvokli.
Rūpes par vides tīrību Zviedrija plāno izrādīt ne tikai Baltijas jūras, bet arī visas planētas mērogā. «Mums kopā jācīnās pret ekonomikas krīzi un bezdarbu, bet vienlaikus jāpanāk pasaules apvienošanās cīņā pret klimata pārmaiņām,» pavēstīja F. Reinfelts. Gada nogalē Kopenhāgenā plānots parakstīt jaunu līgumu, kas aizvietos Kioto protokolu un noteiks jaunus mērķus, lai ierobežotu siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu izplūšanu atmosfērā. Zviedrijas uzdevums būs panākt, lai ES dalībvalstis šajās sarunās izrādītu vienotu nostāju.
Zviedrijas vadošā loma Eiropas Savienībā būs īpaši svarīga, jo ES vadošās institūcijas pašlaik nonākušas pārmaiņu posmā. Nesen ievēlēts jaunais Eiropas Parlaments, drīzumā jānomaina arī Eiropas Komisijas sastāvs. Pagaidām neviens nevar pateikt, kad stāsies spēkā Lisabonas līgums, kas paredz būtiskas izmaiņas ES pārvaldē. Īrijas vēlētājiem rudenī vēlreiz būs jābalso par līguma ratifikāciju; ja balsojums atkal būs negatīvs, ES būs spiesta uz nenoteiktu laiku atlikt iecerētās pārmaiņas.
Mazo valstu misija
Politikas eksperti uzsver, ka ES prezidentūras gaitu bieži vien nosaka nevis iepriekš izstrādātā darba programma, bet gan ārkārtējas situācijas, kas novērš uzmanību no iecerētās darba kārtības. «Piemēram, čehiem jau pašā sākumā nācās risināt gan Krievijas un Ukrainas gāzes konfliktu, gan Gazas konfliktu. Dievs vien zina, kādi jautājumi parādīsies darba kārtībā Zviedrijas prezidentūras laikā,» spriež Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Čehija, kas pildīja ES prezidējošās valsts pienākumus gada pirmajā pusē, par savu darbu izpelnījusies pretrunīgas atsauksmes, jo daži diplomāti čehu darbību vērtē kā izgāšanos. Čehu reputācijai par sliktu nāca gan tas, ka prezidentūras vidū krita Čehijas valdība, gan tas, ka Čehijas prezidents Vāclavs Klauss nekad nav slēpis savus eiroskeptiskos uzskatus.
Eiropas lielvalstu presē jau parādījušās runas, ka ES prezidentūra ir pārāk smags un atbildīgs darbs, lai to uzticētu mazām un vājām valstīm. Citi gan iebilst, ka tieši mazās valstis cenšas darīt visu iespējamo, lai panāktu visām ES dalībvalstīm pieņemamu risinājumu. Līdzšinējo sistēmu, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts uz pusgadu uzņemas ES vadību, atbalsta arī M.Riekstiņš. «Mazām valstīm ir ļoti būtiski pārņemt ES darba kārtību savās rokās. Piemēram, tādas valstis kā Luksemburga, Somija un Slovēnija ļoti veiksmīgi pildīja šos pienākumus.» Eiropieši paļaujas, ka ar sarežģīto uzdevumu tiks galā arī Zviedrija.