Nedēļas sākumā pēc V. Dombrovska iniciatīvas notika viņa tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību, kura piekrita atbalstīt ES fiskālās disciplīnas līgumu un Lisabonas līguma grozījumu ratifikāciju, ja premjers būs gatavs cīnīties par taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke informē, ka pēc vienošanās parakstīšanas V. Dombrovskis uzsvēris: «Šie līgumi ir nozīmīgi instrumenti Latvijas un visas Eiropas stabilitātes nodrošināšanai. Latvijas pozīcija šajos jautājumos izšķir to, vai pievienosimies Eiropas attīstību virzošajam kodolam, un esmu gandarīts, ka arī opozīcijas partneri šīs Latvijas nacionālās intereses stāda augstāk par pozīcijas - opozīcijas robežlīnijām.»
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ZZS kā pašvaldībās plaši pārstāvētam politiskajam spēkam tiešām esot svarīgas valsts intereses un aiz šīs vienošanās neesot paslēptas nekādas aizmuguriskas norunas par plašāku jautājumu loku. Viņaprāt, pēc referenduma vēl jo svarīgāk esot visām latviskajām partijām būt vienotām un parādīt, ka tās iestājas par virzību uz Rietumu vērtībām. A. Brigmanis apzinoties, ka premjers nevar nodrošināt lauksaimnieku atbalsta maksājumus, bet viņš var izvirzīt iestāšanos par tiem «kā vienu no savas darbības stūrakmeņiem».
ZZS apņemas atbalstīt abus ar ES finanšu stabilizāciju saistītos līgumus, bet nav devusi solījumu balsot par Satversmes grozījumiem, kas paredzētu fiskālās disciplīnas principa nostiprināšanu pamatlikumā, ja tādi tiks skatīti. Premjers V. Dombrovskis sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam apņemas stingri iestāties par to, lai ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem nodrošinātu ievērojami lielāku atbalstu nekā līdz šim, sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Valdības vadītājs ar savu parakstu arī apstiprinājis, ka sarunās iestāsies par to, lai ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā nebūtu mazāks kā 2007.-2013. gada plānošanas periodā, kas bija 3,18 miljardi latu. Koalīcijai kopā ar ZZS ir 69 balsis, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas. Valdības partijām ir 50 deputātu, to atbalsta seši neatkarīgie deputāti. ZZS ir 13 deputātu.