Taču, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Liepājas pārstāvniecību Saeimā, kas tika minēts kā priekšnoteikums reģiona attīstības projektu īstenošanai, partija nolēma turpināt sarunas par sadarbību vēlēšanās arī ar citiem politiskajiem spēkiem, neizslēdzot ne _Vienotību_, ne Par labu Latviju.
Kongresā ir izvirzīti vēl četri kandidāti, kuri varētu startēt vēlēšanās no citām partijām: Liepājas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Irēna Opšteine, ostas kapteinis Eduards Raits, diriģents Imants Jānis Resnis un Jaunatnes centra vadītājs Pāvels Jurs. E. Raits pieļāvis iespēju kandidēt kopā ar TB/LNNK un Visu Latvijai!, bet I. Resnis - no tā politiskā spēka saraksta, kurā viņu deleģēs valde. A. Barča 7. Saeimā bija ievēlēta no LSDSP, bet 9. Saeimā - no Tautas partijas, ar kuru Liepājas partijai ir sadarbības līgums, taču A. Barča no frakcijas izstājās. Izšķiršanos startēt kopā ar ZZS viņa pamatoja ar teikto, ka ZZS esot visprognozējamākais politiskais spēks. Viņa atzina, ka saņēmusi piedāvājumu kandidēt arī no Saskaņas centra, taču nevis Kurzemē, bet Latgalē.
A. Barču pie sevis vēlējās redzēt arī Vienotība, taču viņa atzina, ka esot piesardzīga, jo varot just, ka «Vienotības iekšienē šīs vienotības nav». Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL) Dienai atzina - no vienas puses, esot žēl, ka A. Barča nav izvēlējusies Vienotību, taču labi, ka partija ir izšķīrusies par labu Valda Dombrovska (JL) valdības koalīcijas partneriem ZZS, kas ir bijis labs sabiedrotais, nevis kādai opozīcijas partijai. E. Jaunups pieļauj, ka U. Sesks ir domājis ne tik daudz par vērtībām, uz kurām katrs politiskais spēks balsta savu politiku, cik par pragmatiskiem ar reģiona ekonomisko attīstību saistītiem argumentiem. Tas, ka pragmatiskiem apsvērumiem ir liela nozīme, tika atzīts arī kongresā.
Daudzus gadus bija iespaids, ka starp Liepāju un Ventspili ir pretrunas konkurences cīņā par to, kura no šīm lielajām pilsētām ir Kurzemes reģiona centrs, uz to pretendēja abas. Tāpēc A. Lemberga un U. Seska lēmums sadarboties vēlēšanās varētu šķist negaidīts. Ir zināms, ka ZZS vadība abus pilsētu mērus, kuri savas pašvaldības vada ilgus gadus, ir satuvinājusi un pirmo reizi notikusi abpusēji tik sirsnīga abu pilsētu vadītāju tikšanās. Par to tika informēti arī kongresa delegāti, norādot, ka A. Lembergs un U. Sesks ir vienojušies par sadarbību, jo viņiem ir kopīgas reģionālās intereses, kuras aizstāvēt Saeimā. Arī A. Lembergs Dienai trešdien to apstiprināja, sakot, ka kopīgu projektu īstenošanā abas pilsētas jau esot sadarbojušās agrāk un to lēmums šīs attiecības padarīt ciešākas ir saistīts ar kopīgām interesēm, lai panāktu reģiona ekonomisko attīstību. «Neredzu atšķirības mūsu mērķos un neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu sadarboties,» teica A. Lembergs.