Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Ināra Egle

Ķekavas novada domei neparedz atlaišanu

Tik apjomīgu Valsts kontroles (VK) revīziju, kāda Ķekavas novadā tika veikta pagājušajā gadā, pašvaldībā neviens neatceroties. Novada domes priekšsēdis Valts Variks (Vidzemes partija) Dienai pieļāva, ka Ķekava varētu būt pirmā, kas piedzīvoja tādu pārbaudi, kurā VK vērtēja, cik lietderīga un likumīga ir pašvaldības rīcība ar finansēm un mantu. Vēlāk citu novadu kolēģi Ķekavas pieredzi izmantojuši kā rokasgrāmatu, gaidot kontrolieru ierašanos savā pašvaldībā.

Ar desmit kartēm pie bankomāta nestāvēs(11)

Rugāju novadā kopš 2013.gada rudens skaidru naudu varēja izņemt tikai Elvi veikalā, bet ne vairāk kā 50 eiro. Kad kāds vietējais brauca uz pilsētu, viņš savāca paziņu un kaimiņu bankas kartes un visiem izņēma skaidru naudu. Šādu ainu pirmdien atklāja Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine, kuras vadītajā pašvaldībā kā pirmajā tiks uzstādīts Swedbank bankomāts.

Ar desmit kartēm pie bankomāta nestāvēs

Rugāju novadā kopš 2013. gada rudens skaidru naudu varēja izņemt tikai Elvi veikalā, bet ne vairāk kā 50 eiro. Kad kāds vietējais brauca uz pilsētu, viņš savāca paziņu un kaimiņu bankas kartes un visiem izņēma skaidru naudu. Šādu ainu pirmdien atklāja Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine, kuras vadītajā pašvaldībā kā pirmajā tiks uzstādīts Swedbank bankomāts. Līdz gada beigām Swedbank Latvija valdes priekšsēdis Māris Mančinskis sola nodrošināt šā finanšu pakalpojuma pieejamību visos 15 novados, kuros tagad nav bankomātu.

Strāvojumi Augstākajā tiesā

Augstākās tiesas (AT) plēnumā piektdien 23 tiesneši atkārtoti atbalstīja AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvirzīšanu uz šo amatu, un plēnums lūgs Saeimu apstiprināt viņu uz nākamo piecu gadu pilnvaru termiņu. Taču vairāk nekā trīs stundas garajā plēnuma sēdē, kurā bija jālemj par diviem kandidātiem, atklājās iekšējie strāvojumi Augstākajā tiesā. Tiesnešu uzstāšanās reizēm pat radīja iespaidu par divu nesamierināmu pušu esamību.

Liepiņš nolēma nespēkoties ar apsardzi un Saeimas sēžu zālē tomēr neiegāja

Izmantojis visas iespējamās publicitātes gūšanas metodes, Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (LRA) ceturtdien neriskēja spēkoties ar Saeimas iekšējās drošības dienestu, kurš bija piesaistījis papildspēkus no vairākām struktūrām. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs D. Liepiņš pretēji sākotnējai apņēmībai tomēr neieņēma vietu sēžu zālē, kurā viņam liegts uzturēties, jo Saeima piekritusi deputāta krimināllietas iztiesāšanai.

Vērienīgās 9.maija svinības prognozē mierīgas(36)

Nav noslēpums, ka Krievija šogad 9. maijā 70. gadadienu kopš nacistiskās Vācijas armijas kapitulācijas vēlas svinēt ar milzu vērienu "no Maskavas līdz Berlīnei", bet Latvijas drošības iestādes ir tam gatavas - tās ir apzinājušas situāciju un to kontrolē. To pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes uzsvēra komisijas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) un Saeimas Pieprasījuma komisijai apstiprināja arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Iepriekš pārliecināties, vai būs pielaide

Saeimas deputāti, piesakot kandidātus Valsts prezidenta vēlēšanām, varētu lūgt Satversmes aizsardzības biroju veikt šo personu iepriekšēju pārbaudi, lai pārliecinātos par viņu iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Tādu risinājumu Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā piedāvāja Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis. Šādas priekšpārbaudes notikušas arī agrāk. Oficiāli nominētajiem kandidātiem Mārtiņam Bondaram (LRA) un Gunāram Kūtrim (NSL) esot pielaide.

Gatavojas vērienīgi svinēt 9. maiju

Nav noslēpums, ka Krievija šogad 9. maijā 70. gadadienu kopš nacistiskās Vācijas armijas kapitulācijas vēlas svinēt ar milzu vērienu «no Maskavas līdz Berlīnei», bet Latvijas drošības iestādes ir tam gatavas - tās ir apzinājušas situāciju un to kontrolē. To pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes uzsvēra komisijas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) un Saeimas Pieprasījuma komisijai apstiprināja arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Ne visi savējie Liepiņu saprot(29)

Ar provokatīvu rīcību varbūt varot pievērst uzmanību, bet Dienas aptaujātie Latvijas Reģionu apvienības pašvaldību vadītāji no saviem kolēģiem Saeimā sagaida saturu. Apvienību veidojošās Reģionu alianses dibinātājiem no Pierīgas pašvaldībām svarīgi, lai tām būtu pieejami tie paši finanšu resursi, kas reģionālās attīstības centriem.

Ne visi savējie Liepiņu saprot

Ar provokatīvu rīcību varbūt varot pievērst uzmanību, bet Dienas aptaujātie Latvijas Reģionu apvienības pašvaldību vadītāji no saviem kolēģiem Saeimā sagaida saturu. Apvienību veidojošās Reģionu alianses dibinātājiem no Pierīgas pašvaldībām svarīgi, lai tām būtu pieejami tie paši finanšu resursi, kas reģionālās attīstības centriem. Pierīgas novadu vadītāji būtu gandarīti, ja LRA deputāti Saeimas komisijās skaidrotu šo situāciju, kas aktualizējusies, arī sākot apspriest jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu.

Kalnietei vēlēšanu kampaņa, Vienotība uzticas Pabrikam

Ja pēc nedēļas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība _Visu Latvijai!-_TB/LNNK no partiju sarunām neiznāks ar vienu kopīgu Valsts prezidenta kandidātu, tad arī Vienotība varētu nosaukt savu amata pretendentu, lai līdzvērtīgi piedalītos mediju rīkotajās kandidātu debatēs. Vienotība varētu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku, bet šāds lēmums vēl nav pieņemts, Dienai sacīja _Vienotība_s līdere Solvita Āboltiņa.

Tauta balso, partijas meklē(40)

Kamēr valdošās koalīcijas partijas vēl līdz maijam meklēs savu kopīgo Valsts prezidenta kandidātu, pēc portāla Manabalss.lv iniciatīvas pirmdien jau sākās iedzīvotāju balsošana par iepriekšējā aptaujā noskaidrotajiem populārākajiem Valsts prezidenta kandidātiem. Četrus no pieciem augstā posteņa pretendentiem nosaukuši Saeimā pārstāvēto partiju deputāti, atsaucoties uz visiem parlamentāriešiem nosūtīto aicinājumu nominēt cilvēkus, kurus vēlētos redzēt prezidenta amatā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Tauta balso, partijas meklē

Kamēr valdošās koalīcijas partijas vēl līdz maijam meklēs savu kopīgo Valsts prezidenta kandidātu, pēc portāla Manabalss.lv iniciatīvas pirmdien jau sākās iedzīvotāju balsošana par iepriekšējā aptaujā noskaidrotajiem populārākajiem Valsts prezidenta kandidātiem. Četrus no pieciem augstā posteņa pretendentiem nosaukuši Saeimā pārstāvēto partiju deputāti, atsaucoties uz visiem parlamentāriešiem nosūtīto aicinājumu nominēt cilvēkus, kurus vēlētos redzēt prezidenta amatā.

Zaļajos zemniekos pārskata ietekmi(23)

Ar diviem ministriem un septiņiem Saeimas deputātiem Latvijas Zaļā partija (LZP) vairs nav nekāds mazais brālis ne Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), ne valdošajā koalīcijā, sestdien Latvijas Zaļās partijas kongresā uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētājs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. "Mēs esam pārāk pieticīgi, bet šobrīd nav pieticīgo laiks," sacīja Vējonis un uzsvēra, ka 25 partijas pastāvēšanas gados ir daudz kas mainījies un tās jauno vilkmi ir ievērojuši daudzi. Par to liecinot arī biedru skaita pieaugums, kas jau pārsniedz 700 cilvēku robežu, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Liepiņa cīņas spars paralizē Saeimu

Saeimas darbu ceturtdien paralizēja notikums, kura saknes, iespējams, meklējamas Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) agrākajā politiskajā darbībā Jelgavas domē un konfliktā ar domes valdošo koalīciju, jo tieši šīs attiecības politiķis uzskata par iemeslu notiekošajam. Ignorējot Saeimas lēmumu piekrist D. Liepiņa krimināllietas turpmākajai iztiesāšanai, kas liedz viņam piedalīties Saeimas darbā, deputāts ceturtdien ieņēma savu vietu parlamenta sēžu zālē. Līdz ar to sēde nenotika un tiks turpināta tikai pēc nedēļas.

Par Kalnmeiera izredzēm nešaubās

Par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izredzēm saņemt atkārtotu Saeimas uzticību uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu diezgan pārliecināti ir gan Saeimas lielāko frakciju pārstāvji, gan Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš trešdien oficiāli izvirzīja Ē. Kalnmeieru amatam, bet pirms kandidatūras iesniegšanas Saeimā AT priekšsēdim sava izvēle vēl jāsaskaņo ar Tieslietu padomi, kuras sēde paredzēta 20. aprīlī. I. Bičkovičs domā, ka padome atbalstīs nosaukto kandidātu.

Zaļzemnieki kāro Grūbes vietu(20)

Kad pirms nedaudz vairāk nekā trīs gadiem Saeima izraudzījās piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunos locekļus, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) bija opozīcijā. Tās intereses toreiz koalīcijai nebija saistošas. Taču tagad, kad Saeimai būs jāievēl jauns pārstāvis darbam padomē, ZZS vēlētos, lai tajā strādātu šim politiskajam spēkam pieņemams vai pat tā izraudzīts cilvēks, Dienai atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Zaļie zemnieki kāro Grūbes vietu

Kad pirms nedaudz vairāk nekā trīs gadiem Saeima izraudzījās piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunos locekļus, Zaļo un Zemnieku savienība bija opozīcijā. Tās intereses toreiz koalīcijai nebija saistošas. Taču tagad, kad Saeimai būs jāievēl jauns pārstāvis darbam padomē, ZZS vēlētos, lai tajā strādātu šim politiskajam spēkam pieņemams vai pat tā izraudzīts cilvēks, Dienai atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Steidz ieviest izlīdzināšanu

Nesagaidot nākamajā nedēļā paredzēto Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdi, Saeima jau ceturtdien varētu lemt par jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pieņemšanu 1. lasījumā. Budžeta un finanšu komisija otrdien nolēma šo Finanšu ministrijas sagatavoto projektu iesniegt kā savu iniciatīvu, lai ilgi gaidīto likumu jau jūnija sākumā kā steidzamu Saeima varētu pieņemt galīgajā lasījumā.

Dreimane bez cīņas nedomā padoties

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis speciālo pielaidi valsts noslēpumam, jau no pirmdienas vairs neveic daļu līdzšinējo pienākumu. Tie ir deleģēti kancelejas direktores vietniecei Inesei Gailītei, kura piedalīsies valdības slēgtajās sēdēs un strādās ar dokumentiem, kas satur klasificētu informāciju.

Prezidenta izvēlē ZZS grib būt noteicēji

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka neviens no līdz šim publiski minētajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem nekļūs par prezidentu. Tā ZZS līderis netieši norādīja, ka arī pēc partiju iniciatīvas rosinātajām diskusijām sabiedrībā nav lielas nozīmes, jo politiķiem tās nebūs saistošas. Sabiedrības grupas sauc tīkamākos augstā amata pretendentus, un šī interese iesaistīties prezidenta meklējumos pieaug. Ir izveidota pat kustība MansPrezidents.lv, aicinot cilvēkus nominēt personas, kuras būtu cienīgas ieņemt augsto posteni.

Bērziņš paver iespējas politiskajam tirgum

Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš ieies vēsturē ar kaut ko tādu, ko nav izdarījis neviens no viņa priekšgājējiem. Tuvojoties pirmā pilnvaru termiņa beigām, A. Bērziņš piektdien paziņoja, ka atkārtoti prezidenta vēlēšanās vairs nekandidēs. Taču paziņojumā nav pateikts, kāpēc pieņemts šāds lēmums, no tā var secināt, ka uz viņu ir izdarīts spiediens, nesolot vajadzīgo atbalstu. A. Bērziņš uzsvēris, ka savus pienākumus «pildījis pēc labākās sirdsapziņas un vislabākās izpratnes, cieši sadarbojoties ar parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un mūsu valsts iedzīvotājiem».

Bērziņam vairs nav kur atkāpties(124)

Ir iespaids, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, "taču mēs nebūsim pārsteigti, ja piektdienas vakarā viņš tomēr paziņos, ka ir gatavs vēlreiz pretendēt uz amatu", Dienai atzina kāds Latvijas delegācijas pārstāvis, kurš kopā ar Bērziņu šonedēļ uzturējās Austrijā Valsts prezidenta oficiālajā vizītē.

Prezidenta vēlēšanu kampaņa varēs sākties

Ir iespaids, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, «taču mēs nebūsim pārsteigti, ja piektdienas vakarā viņš tomēr paziņos, ka ir gatavs vēlreiz pretendēt uz amatu», Dienai atzina kāds Latvijas delegācijas pārstāvis, kurš kopā ar A. Bērziņu šonedēļ uzturējās Austrijā Valsts prezidenta oficiālajā vizītē.

Politiķi pieļauj trešā kandidāta meklējumus

Ja Augstākās tiesas (AT) plēnumā izraudzītais AT priekšsēdētāja kandidāts iegūtu savu kolēģu absolūtā vairākuma balsis, Saeimai būtu grūti pamatot, kāpēc tā neatbalsta plēnuma izvēli, _Diena_i atzina Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). Taču, ja spēku samērs izrādīsies līdzvērtīgs un amatam pieteiktais pretendents būs saņēmis tikai nelielu pārsvaru, likumdevējs varētu vēlēties sadzirdēt nopietnus argumentus par šādu AT plēnuma lēmumu, atzina komisijas vadītājs.

NA un Rinkēviča saspringtās attiecības valdībai tomēr nekaitēšot

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) vēršanās ar skarbiem izteikumiem sociālajā vietnē Twitter pret koalīcijas partneriem no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) par atbalstu Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko aicinājumam nodrošināt izglītības sistēmā tikumisko audzināšanu nav valdības partiju sadarbības jautājums, «bet viena ministra problēma», otrdien pēc partiju pārstāvju sadarbības padomes sēdes sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

Kļūst rietumnieciskāks(163)

Krievijas interesēs varētu būt ietekmes palielināšana Latvijā parlamentārā ceļā. Tāpēc politikas procesa vērotāji Saskaņas līdera un Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, demonstrējot sevi kā rietumniecisku politiķi, saskata tālredzīgu politiskās darbības stratēģiju. "Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un tie ir mūsu partneri. Tāda ir bijusi mana konsekventa pozīcija," Dienai apgalvoja Ušakovs.

Kļūst rietumnieciskāks

Krievijas interesēs varētu būt ietekmes palielināšana Latvijā parlamentārā ceļā. Tāpēc politikas procesa vērotāji Saskaņas līdera un Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, demonstrējot sevi kā rietumniecisku politiķi, saskata tālredzīgu politiskās darbības stratēģiju. «Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un tie ir mūsu partneri. Tāda ir bijusi mana konsekventa pozīcija,» Dienai apgalvoja N. Ušakovs.

Bērziņa intervijas rada iespaidu par interesi iegūt Saskaņas atbalstu; Urbanovičs tādu nenoraida(175)

Valsts prezidents Andris Bērziņš nav nolaidis rokas, un viss liecina, ka viņš tik viegli nepadosies iespējamo konkurentu priekšā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās pēc diviem mēnešiem. Tāds iespaids ir radies arī Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem, kuri pēc Lieldienām sagaida oficiālu Bērziņa paziņojumu, vai viņš ir gatavs atkārtoti kandidēt uz amatu.