Par otru kandidātu - bijušo AT priekšsēdētāju Andri Guļānu, kurš vadīja AT 14 gadu no 1994. līdz 2008. gadam, - aizklāti nobalsoja 15 tiesnešu, divi atturējās. A. Guļāna atbalstītāji ir no Administratīvo lietu departamenta, savukārt I. Bičkoviča piekritēju vairāk ir Krimināllietu departamenta un arī Civillietu departamenta tiesnešu vidū. Debatēs bija jūtams, ka A. Guļānu vairāk atbalsta jaunās paaudzes tiesneši, bet viņi bija jūtamā mazākumā.
AT plēnuma izraudzītajam kandidātam I. Bičkovičam, kura pirmais septiņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 16. jūnijā, ir izredzes saņemt vairākuma atbalstu arī Saeimā, bet tas vēl nav garantēts. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadība jau paziņojusi, ka balsos par I. Bičkoviču, un to ir apstiprinājuši arī deputāti, kas iepriekš cerēja uz kādu trešo kandidātu. Viņu vidū bija arī Kārlis Seržants, kurš tagad Dienai teica, ka neredz pamatu neuzticēties AT tiesnešu lēmumam. Nacionālā apvienība skaidru pozīciju nav izteikusi. Viss liecina, ka izšķirošais būs Saskaņas lēmums. Iepriekš bija informācija, ka Saskaņa atbalstīs to kandidātu, kuru izvirzīs AT plēnums, neatkarīgi no tā izvēles, taču piektdien frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins skaidru atbildi nedeva. Viņaprāt, svarīgi ir tikties ar I. Bičkoviču un noskaidrot viņa redzējumu par tiesu varas attīstību. V. Agešins uzsvēra, ka šoreiz ir interesanta situācija, jo bija divi kandidāti «un konkurence nosaka progresu». Vienotības līdere Solvita Āboltiņa Dienai atzina, ka Vienotība, visticamāk, neatbalstīs AT plēnuma nominēto kandidātu, jo tiesu sistēmā ir nepieciešamas reformas, taču neesot pārliecības, ka I. Bičkoviča vadībā tās notiks. Piemēram, Ārvalstu investoru padomes ziņojumos ir norādīts, ka nesakārtotā tiesu sistēma ir viens no iemesliem, kāpēc investoriem mūsu valsts nav pievilcīga. «Ir vajadzīgs cilvēks, kas uzņemas atbildību par sistēmas sakārtošanu,» sacīja S. Āboltiņa.
Plēnums sākās ar abu kandidātu uzrunu, kas atklāja pretendentu atšķirīgo redzējumu par prioritātēm. I. Bičkovičs vairāk runāja par praktiskām sistēmas lietām, kā tiesnešu atalgojums un tiesu sistēmas modernizācija, savukārt A. Guļāns lika uzsvaru uz uzticības atjaunošanu tiesu varai. «Ir jābūt kvalitatīvai un sabiedrībā novērtētai tiesu sistēmai, bet šī mērķa sasniegšana nav iedomājama bez komandas. Priekšsēdētāja misija ir iedvesmot savu komandu,» sacīja A. Guļāns. Plēnuma gaita radīja iespaidu, ka tiesnešu kopsapulce patiešām nav kā vienota komanda, bet Civillietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Edīte Vernuša sacīja: «Manuprāt, mūsu kolektīvs tagad ir daudz saliedētāks nekā pirms septiņiem gadiem.»
A. Guļāns arī aicināja veikt pasākumus, kas vērsti uz sistēmas pašattīrīšanos un atklātību. Uz to savukārt reaģēja Krimināllietu departamenta priekšsēdis un arī plēnuma vadītājs Pēteris Dzalbe, norādot, ka vēsturiski pašattīrīšanās jēdziens asociējas ar komunismu un nacismu. Pēc tam gan P. Dzalbe pārliecinājies, ka saturiski A. Guļāns domājis kaut ko citu. «Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākums ir rosināt disciplinārlietas un rūpēties, lai ar tiesu sistēmu mēs varētu lepoties un tā mums nedarītu kaunu,» skaidroja A. Guļāns. Viens no viņa atbalstītājiem Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis, kurš pārstāv jauno paaudzi, par nepieņemamu uzskata aizvadītajā periodā vēroto tā dēvēto draugu būšanu, «jo, kad amatā ieceļ foršu savu cilvēku, no viņa nevar paprasīt atbildību».
I. Bičkoviča situācija bija atšķirīga, jo viņš sniedza pārskatu arī par pagājušo periodu, kurā ir piedzīvota ekonomiskā krīze un notika ar to saistītā algu samazināšana un tiesnešu atbrīvošana. Krīzi viņš minēja arī kā vienu no iemesliem, kāpēc Civillietu departamenta lietas uzkrājas. Nākamo piecu gadu piecu punktu programmā I. Bičkovičs kā pirmo min Tieslietu padomes lomas nostiprināšanu, cieņpilnu AT reformas noslēgumu, lietu uzkrājumu samazināšanu, tiesu sistēmas komunikācijas stratēģiju un kā piekto - arī tiesnešu atbildību par tiesu sistēmas reputāciju. Krimināllietu departamenta tiesnese Aija Brante vērsās pie medijiem, kuros jūtama nevēlēšanās saskatīt pozitīvo tiesu sistēmā, bet pēdējās nedēļās bijusi pat nievājoša attieksme pret tiesnešiem, kuri izvirzījuši I. Bičkoviču, - «kas jau bija klaja necieņas izrādīšana».