Viņa teica, ka 9. maijs šogad ir brīvdienā, kad cilvēki dodas uz laukiem, - individuālos incidentus nekad nevarot izslēgt, taču esot pārliecība, ka šie pasākumi paies mierīgi.
Gan S. Āboltiņa sarunā ar Dienu, gan I. Pētersone-Godmane komisijas sēdē norādīja, ka 9. maija pasākumi iecerēti ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, tāpēc tiek runāts arī ar pašvaldībām, kurām pašām jālemj, vai atļaut tos rīkot. Krievijai esot svarīgi, lai šī diena plaši tiek atzīmēta ne tikai Krievijā, bet arī tajās valstīs, kurās dzīvo tās tautieši, Pieprasījuma komisijas sēdē sacīja Drošības policijas pārstāvis Ēriks Cinkus. Viņš minēja, ka iedzīvotāji tiekot aicināti piedalīties gājienā ar nosaukumu Nemirstīgo pulks, kas dosies no 1905. gada parka uz Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. Kara dalībnieku radinieki esot mudināti tajā piedalīties, nesot bijušo cīnītāju fotogrāfijas.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa pulcējas ļoti daudz ļaužu, kuru vidū ir arī Saeimā pārstāvētās Saskaņas politiķi. Šī politiskā spēka līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs jau ir paziņojis, ka arī šogad piedalīsies pasākumos. Saeimas deputāte Ingūna Rībena (NA) komisijas sēdē norādīja uz mediju atbildību par to, kā 9. maija norises tiek atspoguļotas. Viņa uzskata, ka žurnālistiem nevajag tām pievērst tik lielu uzmanību, jo iepriekš neesot bijis patīkami no rīta ieslēgt televizoru un justies kā bērnībā, kas pagāja padomju laikā, skatoties translāciju no Sarkanā laukuma.
Lai arī kara dalībnieku skaits samazinās, 9. maija nozīme sabiedrībā nemazinoties, jo «Krievija iegulda līdzekļus, lai šo datumu iedzīvinātu, piesātinot informācijas telpu», sacīja Drošības policijas pārstāvis Ē. Cinkus. Viņaprāt, Krievijas ārpolitikas mērķis ir, izmantojot maigo varu, veidot Krievijai vajadzīgu ģeopolitisko izpratni. Savukārt Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis pieļāva, ka runa vairs neesot tikai par maigo varu. Viņš arī minēja, ka no Krievijas budžeta tiekot finansētas sabiedriskās organizācijas.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Einārs Semanis Pieprasījumu komisijas sēdē teica, ka ministrija un Latvijas vēstniecības ārvalstīs veic skaidrojošo darbu. Eiropā un arī Latvijā nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu atzīmē 8. maijā, kad Eiropā beidzās karš. E. Semanis informēja par oficiālajiem Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumiem, kas 8. maijā notiks Brāļu kapos, kā arī Salaspils memoriālā. Savukārt 9. maijā notiks Eiropas dienas pasākumi. Tie šogad notiek laikā, kad Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.