Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga Valsts prezidenta amatā nostrādāja abus pilnvaru termiņus. Arī Valdis Zatlers kandidēja atkārtoti, taču Saeima viņu otrreiz vairs neievēlēja. Nākamo Valsts prezidentu deputāti vēlēs maija beigās vai jūnija sākumā, amatā viņš stāsies 8. jūlijā, kad beigsies A. Bērziņa pilnvaras. Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents bija pēdējā oficiālajā vizītē Austrijā. Ar to arī var skaidrot, kāpēc par savu lēmumu A. Bērziņš paziņoja tikai pagājušās nedēļas nogalē, jo aizejošā prezidenta vizītei varētu arī nebūt vairs tāda svara. Līdz jūlijam Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Valsts prezidenta vēlēšanas vēl notiks prezidentūras laikā.
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) Dienai sacīja: «Manuprāt, Andris Bērziņš ir labi veicis savus pienākumus un neapšaubāmi bija neatkarīgs prezidents, kurš neiespaidojās arī no reitingiem.» No laika, kad abi vēl strādāja vienā komandā, G. Daudze atceras, ka A. Bērziņam bijušas labas attiecības arī ar rietumvalstu līderiem - pretēji tiem stereotipiem, kas par viņu bija radīti.
Vēl pirms prezidenta paziņojuma kāds Vienotības deputāts Dienai atzina, ka A. Bērziņš neesot bijis orators un reizēm viņa publiskās uzstāšanās sanākušas neveiklas, taču tagad bažas radot jautājums - «ko mēs dabūsim vietā». Jau rakstīts, ka partijas rīko diskusijas ar sabiedrības grupām un tajās izskan vēlamo kandidātu vārdi, piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits un arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Sabiedrība atbalsta arī V. Vīķi-Freibergu, kura iepriekš teica, ka šis amats viņai ir noiets etaps. Taču nesen intervijā žurnālā Ir uz jautājumu, vai viņa pateikusi kategorisku «nē», V. Vīķe-Freiberga atbildēja: «Tas nav amats, kas man būtu pie sirds. Bet man rūp Latvijas liktenis. Ja es redzētu, ka profilējas kāds cilvēks, kas apdraudētu Latvijas intereses un savos izteikumos stūrētu grāvī, tad es kaut vai ar galvu padusē ietu kaut ko darīt.»
Savukārt kuluāros ir minēta Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa kandidatūra, bet nav skaidrs, kas viņu varētu izvirzīt. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa Dienai atzina, ka ir par šo kandidātu dzirdējusi, bet ne Vienotībā, ne koalīcijas partiju sarunās M. Riekstiņš neesot apspriests. S. Āboltiņa arī teica: «Maz ticams, ka Vienotība varētu izvirzīt arī kādu no sava vidus... vismaz uz pirmo kārtu ne.» Tagad esot svarīgi, lai par nākamo Valsts prezidentu vienotos visas koalīcijas partijas. Ja nākamo prezidentu ievēl Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Saskaņa un No sirds Latvijai, kurām kopā ir vairākums, «ir jautājums, kas notiek ar šo koalīciju», piebilda S. Āboltiņa. G. Daudze sacīja, ka par kandidātiem spriedīs visās ZZS dalīborganizācijās. ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) solījušas meklēt koalīcijā kopīgu kandidātu. S. Āboltiņa uzskata, ka A. Bērziņš četrus gadus ir godprātīgi strādājis, viņa lēmumu nekandidēt saistot ar sabiedrības attieksmi - tā ne tik daudz vērtējusi viņa darbus, cik publiskās uzstāšanās.