Tā vietā apvienības Saeimas frakcija ieguvusi sabiedrības uzmanību ar LRA līdera Mārtiņa Bondara uzsākto Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņu un centieniem panākt, lai no Saeimas bibliotēkas pazustu pirms vairāk nekā desmit gadiem tajā novietotā Jāņa Mitrēvica glezna Saeimas sēde, kuru parlamentam uzdāvināja bijušais deputāts Kārlis Leiškalns. Pagājušajā nedēļā LRA guva ievērību ar frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa atgriešanos Saeimas sēžu zālē pretēji kolēģu lēmumam liegt viņam tajā uzturēties. Šī iemesla dēļ sēde pagājušajā ceturtdienā nenotika. Vēl nav zināms, kā šis konflikts tiks risināts šajā nedēļā, bet viena no iespējām ir liegt D. Liepiņam iespēju ieiet zālē. Saeima šā gada 5. februārī piekrita Jelgavas tiesas lūgumam un atļāva turpināt D. Liepiņa krimināllietas iztiesāšanu, kas ierosināta par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
Izlasa un zvana
Reģionu alianses līderis, Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence par šo gadījumu uzzinājis no ziņu portāliem un tad zvanījis D. Liepiņam, lai saprastu, kas ir noticis. Uz vaicāto, vai apvienība nav apzināti nobloķējusi sēdi, kurā bija jāizskata arī dažām pašvaldībām nelabvēlīgais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, A. Ence iesaucās: «Kas tās par muļķībām! Es tikai no medijiem uzzināju par to.» Viņam ir pārliecība, ka D. Liepiņš pamatoti centies sevi aizstāvēt. «Par to gleznu gan neesmu sajūsmā. Tā ir nevajadzīga kasīšanās. Mēs ar Kārli Leiškalnu vienā pagalmā esam uzauguši,» piebilda A. Ence.
Par centieniem atbrīvoties no K. Leiškalna dāvinājuma sajūsmā nav arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis, kurš kādreiz ar K. Leiškalnu bija vienā partijā. Viņš teica: «Ambrāža ap to gleznu Saeimā un pēdējās izrīcības nav tās aktivitātes, ko sagaida vēlētāji. Jo ātrāk mūsu kolēģi to sapratīs, jo labāk.» Savā ziņā viņu rīcību varot izskaidrot, jo no savas pieredzes V. A. Krauklis zina, ka publicitāte ir Latvijas politikas kaite - ar iniciatīvām, kas nav skandalozas, esot grūti gūt ievērību. Valkas mērs pārstāv vienu no reģionālās attīstības centriem, un to viedoklis par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu atšķiras no Pierīgas kolēģu nostājas.
Viens no viņiem - Ādažu novada domes priekšsēdis Māris Sprindžuks - Dienai sacīja: «No malas notiekošais Saeimā neizskatās forši, bet man nav pietiekami informācijas. Zinu tikai to, ka tiesas tiešām strādā lēni.» M. Sprindžuks vēlas, lai viņa kolēģi Saeimas komisijās stāstītu, ka iekšējās migrācijas rezultātā uz Pierīgu pārceļas iedzīvotāji un šie novadi veidojas par attīstības centriem, kuros pieaug ekonomiskā aktivitāte. Tajā pašā laikā Pierīgai neesot pieejamas tās iespējas ES fondu apguvē, kas reģionālajiem centriem.
Aicina beigt pļāpāšanu
No LRA biedru sacītā izriet, ka situācijai, kādu Saeimā radījis D. Liepiņš, ir zināma līdzība ar Vecpiebalgas ceļu. Vairākus mēnešus D. Liepiņš respektēja Saeimas lēmumu, bet pagājušajā nedēļā pēkšņi ieradās sēžu zālē un apsēdās savā vietā. Latvijā ir daudzi lielceļi sliktā stāvoklī, bet par Vecpiebalgas ceļu sabiedrība uzzināja tikai tāpēc, ka aktīvi vietējie cilvēki ar radikālām metodēm pievērsa uzmanību. D. Liepiņš vēlāk skaidroja, ka izšķīries par tik pamanāmu pieeju, jo viņam esot sajūta, ka lietas izskatīšana tiesā apzināti tiekot vilcināta. Arī LRA līderis M. Bondars Dienai šo rīcību skaidroja kā attaisnojamu, jo vairākus mēnešus D. Liepiņš esot pieklājīgi stāstījis kolēģiem Saeimā savu situāciju, bet neviens viņu neesot sadzirdējis. «Es uzskatu, ka ar likumīgām metodēm pret tiesiskuma trūkumu var cīnīties,» sacīja M. Bondars, uzskatot, ka tiesas «velk lietas garumā un tā ierobežo cilvēku iespējas pildīt savus pienākumus».
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) noraida pārmetumus Jelgavas tiesai, jo tās lietu izskatīšanas rādītājs esot virs vidējā. Statistiska liecinot, ka arī kopumā valstī šī situācija esot uzlabojusies - ja 2011. gadā no krimināllietas saņemšanas tiesā līdz tiesas sēdei pagāja 820 dienas, tad 2014. gadā bija vairs tikai 171 diena. «Šitā pļāpāšana vienreiz ir jāizbeidz. Procesa dalībniekiem ir dotas tiesības iesniegt sūdzības, bet tādas nav saņemtas,» Dienai teica Dz. Rasnačs, uzsverot, ka nevienai amatpersonai bez tiesiska pamata arī nav tiesību iejaukties lietu izskatīšanā.
Vairāki D. Liepiņa partijas biedri bija sapratuši, ka prettiesisks ir pret kolēģi vērstais Saeimas lēmums, jo pagājušajā nedēļā sadzirdējuši medijos atreferētu Ģenerālprokuratūras paziņojumu, kurā sacīts, ka tai neesot bijis pamata aicināt Saeimu balsot par D. Liepiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Ģenerālprokuratūras informācijā, ar ko iepazinās Diena, ir norādīts - kriminālvajāšana Jelgavas prokuratūrā tika uzsākta laikā, kad D. Liepiņš nebija Saeimas deputāts un līdz ar to nebija nepieciešams saņemt Saeimas piekrišanu D. Liepiņa kriminālvajāšanas uzsākšanai. Politiķi ievēlēja Saeimā, kad lietas iztiesāšana jau bija uzsākta, un tāpēc parlamentā vērsās Jelgavas tiesa, lūdzot iespēju turpināt 2013. gada 1. jūlijā tiesai nodotās krimināllietas izskatīšanu - no lietas saņemšanas brīža tiesa kļuva par kriminālprocesa virzītāju.