Lidojums uz Somiju no Rīgas lidostas ir viens no pēdējiem tajā dienā, un lidosta ir tukša. Jau pēc 50 minūtēm nolaižamies Tamperē, kur bagāžas saņemšanas zāli aizvien rotā hokeja čempionāta reklāmas plakāts. Mūsu brauciena mērķis ir vairāku 54. Tamperes Teātra festivāla priekšnesumu apmeklēšana, taču pirmā diena galamērķī ir "nekā nedarīšanai". Tas gan tāpat nesanāk, jo ir liels vilinājums apskatīt pilsētu.
MELLENES UN LĀCENES
"Nekā nedarīšanas" dienu sākam ar brokastīm, kas patīkami pārsteidz ar somu būtības "esenci" – viesnīcā ir piedomāts gan par noformējumu, gan ēdieniem. Uz katra galda čiekurs un skujas, skujeņu zariņi arī uz ledus pie ēdieniem. Ēdienu traukos pavīd Lapzemes siers, lāceņu ievārījums, plašā izvēlē zivis un mazmazītiņos gabaliņos sagriezti vietējie deserti – lai var pagaršot, bet lai neiet arī zudumā, ja nav pie sirds. Pie dzērieniem – neiztrūkstošā melleņu sula. Nez ko pasniedz Latvijā kā latviskos ēdienus viesnīcās?
Melleņu tēmu turpinām, tikko izgājuši no viesnīcas un ieraudzījuši saldējuma stendu. Melleņu saldējumu gan sanāk baudīt, stāvot zem veikala nojumes, jo uznāk pēkšņs lietus, kas tikpat strauji pāriet, un drīz atkal ir mazu mākonīšu izraibinātas zilas debesis. Pretī neliela tirgus lete, un uz tās trauciņi ar lācenēm, kas maksā 20 eiro kilogramā. Vēlāk uzzinām, ka ar lācenēm tur ir līdzīgi kā ar sēnēm pie mums – par to augšanas vietām klusē, un uz jautājumiem par ražas bagātību šogad vienmēr atbild "mūsu pusē šogad slikts gads".
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25.-31. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!