Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Edvīns Šnore: Jāveicina Latvijai nelojālo cilvēku aizbraukšana

12.Saeimas vēlēšanas notiks jau pēc pusotra mēneša. Lai vēlētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, Sestdiena publicē intervijas ar nozīmīgāko partiju spilgtākajiem politiķiem. Šoreiz tiekamies ar vēsturnieku un režisoru Edvīnu Šnori, kurš kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderiem.

Lai gan NA rindās Šnore ir jaunpienācējs, šopavasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņam tikai nedaudz pietrūka līdz eiroparlamentārieša statusam – sarakstā izvirzīts ar 4.numuru, viņš rezultātos pakāpās līdz 2.vietai, apsteidzot pat Baibu Broku. Kā rāda viņa 2008.gadā uzņemtās filmas The Soviet Story plašā rezonanse pasaulē, tieši Eiropā režisoram, vēsturniekam un politologam Šnorem būtu īstā vieta, kur vēl plašāk atvērt rietumnieku acis uz Krievijas īstenību. Viņš pats gan apgalvo, ka acis jāatver tieši pašu mājās, proti, Krievijas draudu priekšā jābeidz izlikties, ka integrācija ir notikusi sekmīgi, jo šāda izlikšanās var radīt problēmas ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem.

Fragments no intervijas:


Nesen tikāt iecelts par vadītāju komisijai, kam jāaprēķina padomju okupācijas nodarītie zaudējumi. Cik reālas ir izredzes piedzīt šos zaudējumus no Krievijas kā PSRS mantinieces?

Komisijas darbs ir atjaunots, vairums pētījumu par zaudējumu apmēriem ir veikti. Mūsu uzdevums ir šos pētījumus un aprēķinus piestādīt Krievijai. Cits jautājums, ka Krievija tos var neuzskatīt par saistošiem. Tagad tikpat kategoriski viņi izsakās par Krimu, ka "jautājums slēgts". Viņiem tas varbūt ir slēgts, bet visai pārējai pasaulei — atklāts, tur ir bijis starptautisko normu pārkāpums no Krievijas puses. Tātad Krievijas bravūrīgajai attieksmei mūs nevajadzētu mulsināt. Pašreizējais režīms Krievijā nebūs mūžīgs. Redzu tajā lielas paralēles ar nacistu režīmu, un droši vien arī Putins beigs līdzīgi.

Ar lielu karu?

Cik liels tas karš būs, grūti pateikt, bet skaidrs, ka Putins ir tikpat avantūristiski un agresīvi noskaņots, kāds bija Hitlers. Viņam kā bijušajam čekas darbiniekam nav arī morālu bremžu, kā persona viņš ir izveidots čekas vidē, un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kā tāds Frankenšteins pats sācis darboties savā dzīvē. Putins neapstāsies, ja viņu neapturēs.

Vai to nevajadzēja izdarīt jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008.gadā?

Protams, Rietumeiropas reakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, redzot to tempu, kādā tagad virzās Putins, gals vairs nav tālu.

Vai jūs šo galu varat iztēloties?

Krievija sadalīsies. Tiešām neredzu, kas to satur kopā. Ekonomikas struktūra kā Āfrikā, pārdod resursus, pati neko neražo. Vienīgais, kas tai ir, — atombumbas.

Šogad kādā publikācijā rakstījāt, ka integrācija Latvijā nav izdevusies, ka ir lietas, kuras nav iespējamas, un vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācija būtu veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu, lai viņu īpatsvars samazinātos. Kā to, jūsuprāt, būtu iespējams panākt?

Būtu visādā veidā jāveicina, lai cilvēkiem, kuriem Latvijā ir grūti, kuri šeit jūtas pazemoti un apgrūtināti, ka te jāmācās latviešu valoda, būtu iespēja izceļot tur, kur ir labāk. Integrācijas situācija Latvijā ir vissarežģītākā visā Eiropā, nav pat skaidrs, vai pamatnācija savā galvaspilsētā ir minoritāte vai majoritāte. Nevienam nav noslēpums, ka ir grūti integrēt 50 procentus krievvalodīgo latviešu vidē, ja, ieslēdzot televizoru, vari dzīvot arī tikai krieviski. Tīri profesionālas intereses dēļ skatos Krievijas ziņas, un tā ir vistīrākā kara propaganda, hrestomātiska! Mēs pagaidām esam tikai kā Ukrainas notikumu skatītāji, bet jāņem vērā, ka arī mums Latvijā ir daudz krievvalodīgo un lielākā daļa acīmredzami piekrīt Maskavas pozīcijai.

Bet kā jūs praktiski veicinātu Latvijai nelojālo aizbraukšanu? Maksātu pabalstus, apelētu pie Rietumiem?

Pirmais solis ir mainīt politisko attieksmi. Līdz šim šāds uzstādījums ir bijis tabu, mums dominē viedoklis, ka visi šeit dzīvojošie krievi mums ir vajadzīgi, viņi visi ir Latvijas draugi un visi bijuši par Latvijas neatkarību. Šis uzstādījums, manuprāt, ir meli. Mēs visu laiku esam dzīvojuši kā pasakā par kailo karali, mums trūkst viena, kas pasaka, ka karalis ir kails, ka situācija nebūt nav tāda, kādu mums politkorekti mēģina pasniegt. 25 gadu laikā integrācija lielā mērā nav izdevusies, mums ir krieviska vide, mēs nevaram izlūgties, lai pieņem Latvijas pilsonību, runā latviski.

Ja piepildās jūsu vīzija un aizbrauc pusmiljons Latvijai nelojālo cittautiešu, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ja zaudēsim tik daudz nodokļu maksātāju?

Neko traģisku tur nesaskatu. Igaunijā jau ir mazāk iedzīvotāju, mazāks iedzīvotāju blīvums, Islandē vēl mazāks, kāpēc viņi neieved viesstrādniekus? Mūsu mērķis nav plika demogrāfija. Latvija ir nacionāla valsts, mums svarīgas ir pamatnācijas intereses.

Bet kas uzturēs infrastruktūru, ja iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk?

Es redzu, ka situācija ar lielo migrantu skaitu ir bumba ar laika degli, kas var beigties ļoti slikti, ņemot vērā agresīvo Krieviju mums blakus.

Visu interviju ar Edvīnu Šnori lasiet žurnāla Sestdiena 22.augusta numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata