Tam viņš bija izstrādājis scenāriju, tāpēc, godinot viņa piemiņu, tika nolemts negriezt viņu ārā. Ļoti liels, neaizpildāms zaudējums — tā pēc Niedras negaidītās aiziešanas 20.decembrī jūtas ne tikai viņa kolēģi LTV, ar kuriem viņš dažas dienas, pirms uzteica sirds, vēl ideju pilns moži runāja par jauniem projektiem. LTV bija daudzi projekti, par kuriem kolēģi zināja — tajos ir Ēriks, tātad tur viss būs kārtībā, jo uz viņu vienmēr var paļauties. Daži tomēr zina stāstīt, ka pēdējās nedēļās viņš neesot juties īpaši labi, bet uz mudinājumiem iet pie ārsta atteicis, ka tagad ir ļoti daudz darba, nav laika. "Tā mums ir mācība, vai ir vērts kādas sapulces dēļ atlikt rūpes par veselību," tagad saka Niedras kolēģi. Viņš pats pēdējās intervijās bija teicis, ka negribētu, lai nāve viņu pārsteigtu nesagatavotu. Automašīnu noparkot viņš bija paguvis…Diskotēku Bonza
3.vidusskolā, uz kuru Ēriks pārgāja no 50.vidusskolas, viņam klasē bija iesauka Bonza. Tolaik lielu vietu viņa dzīvē ieņēma volejbols. Klasesbiedri Niedru atceras kā personību ar savu viedokli visās lietās. Drīz vien Ēriks sāka vadīt diskotēkas. Pagājušā gadsimta 70.gadu beigās Rīgas 3.vidusskola bija īsta dīdžeju kalve, no tās nākuši arī tādi savulaik slaveni diskžokeji kā Armands Rušenieks un Roberts Gobziņš. Rušenieks Niedras muzikālo gaumi atceras kā ļoti smalku un estētiski nevainojamu, amata brāļu augstu novērtētu. Vienu laiku Niedra bijis īpaši aizrāvies ar 80.gadu sākuma britu jauno vilni.
Rušenieks ar Ainaru Mielavu vadīja slaveno diskotēku Poligrāfiķu klubā, Niedra ar Aleksandru Ārentu — diskotēku Mobile tālāk no Rīgas centra, Vecmīlgrāvī. Arvīdam Babrim Niedra palicis prātā no kādas Universitātes diskotēku skates 80.gadu sākumā kā smalks un kustīgs puisis, kurš uzstājies ar peldētāja brillītēm un kura diskotēka saukusies Nirvana. "Ēriks labi juta auditoriju. Vēlāk, 90.gadu vidū, kad viņš vadīja mūzikas kompāniju ierakstu Gada balvu, ieraudzīju, ka viņš spēj darboties kā dators — nesajauca neko," Babris Niedru raksturo diviem vārdiem — pedantisms un perfektums.
Niedras laiki
Ap tūkstošgades miju Niedra jau bija slavens un pieprasīts raidījumu vadītājs: Eirovīzija, Mūzikas balvas, Rīgas astoņsimtgades lielās svinības...Viņu pašu interesēja vēsturiski raidījumi, turklāt nevis tikai kā vadītāju, bet kā veidotāju. Tādēļ Niedra reiz atnācis pie vecā diskotēku laiku cīņu biedra Rušenieka ar piedāvājumu kopā taisīt raidījumu par XX gadsimtu. Tā 2001.gadā radās raidījums ar paliekošu vērtību XX gadsimts. Post scriptum — Ēriks ģenerēja idejas, par ko katrā no apskatāmajiem gadiem būtu jārunā, bet Rušenieks dienām ilgi sēdēja Latvijas Televīzijas arhīvos un rakņājās pa padomju Latvijas hronikām, jo viena lieta ir izdomāt, ko vajadzētu rādīt, otra — atrast arhīvā, vai to vispār vēl ir iespējams parādīt. "Kādu gadu interesanti nostrādājām, tā mums bija nopietnāka sadarbība nekā diskotēku laikos," atceras Rušenieks. 21 sēriju garais raidījuma cikls sākās no 1951.gada, Rīgas 750 gadu jubilejas, katrā sērijā tika apskatīti divi vai trīs gadi. Niedra bija gandarīts un vēlāk teica: "Parasti man pēc padarīta darba ir tāda sajūta, ka tas ir no pleciem nost un jāķeras klāt nākamajam. Šoreiz tā nebija. Man bija pat skumīgi. Jo likās, ka varētu vēl kaut ko rādīt, gribējās atgriezties pie pirmajām sērijām un kaut ko uztaisīt labāk. Varbūt tas apliecina to, ka mums, raidījuma komandai, pašiem patika šo raidījumu veidot un šķirstīt vēstures lappuses." Šķirstīšana turpinājās, nākamajā gadā sekoja vēl populārāks Niedras radīts un vadīts raidījums — Latvija. Ulmaņlaiki. To veidojot, Niedra secināja, ka Ulmaņlaikos latviešiem bijis daudz lielāks prieks par savu valsti.
Atgriešanās LTV
Esmu pilnīgi cits cilvēks, — Ēriks Niedra sacīja intervijā Sestdienai pagājušā gada 11.aprīlī, stāstīdams par atgriešanos televīzijā pēc trīs gadu pārtraukuma, kura laikā viņš, pārdevis savu Beta fakts daļu, pievērsās ezotērikai, apguva garīgās prakses Indijā un citās pasaules malās. Atšķirībā no daudziem citiem, kas pievērsušies ezotērikai, Niedra ar saviem atklājumiem neplijās virsū citiem cilvēkiem un necentās skeptiķiem pierādīt, ka viņi ir muļķi. Viņš aicināja radīt jaunu sabiedrības attiecību modeli naudas kulta vietā. Niedra neslēpa, ka ir vīlies komerctelevīzijās, kuru darbību viņš uzskatīja par produkta degradāciju, taču ir saglabājis ticību tam, ka iespējama patiesa sabiedriskā televīzija. Armands Rušenieks apgalvo, ka pilnīgi saprot Niedras kritisko attieksmi pret televīzijas komercializāciju, un atzīstas, ka arī viņš ir vīlies televīzijā. "Zinot, kāds estēts un pedants bija Ēriks, ir skaidrs, ka komercializācija viņu vienkārši nokāva."
2014.gadā Niedra tomēr atgriezās sabiedriskajā televīzijā, teikdams, ka katram jādara tas, ko viņš vislabāk prot, un viņš esot sapratis, ka vislabāk prot veidot televīzijas raidījumus. Pagājušā gada otrajā pusē Niedra kļuva par LTV dokumentālo raidījumu redakcijas vadītāju.
"Ar Ēriku — man joprojām ir ļoti grūti to teikt pagātnes formā — bija ļoti viegli strādāt, pirmkārt, tāpēc, ka viņš ir rūdīts profesionālis," saka LTV ziņu, informatīvi dokumentālo un sporta raidījumu satura redaktore Rita Ruduša. Kopīgā darbā varēja arī just, ka Niedra tiešām no sirds ticēja televīzijas misijai — kalpot sabiedrībai. «Tas izklausās plakātiski, bet būtībā runa ir par to, ka saturam jābūt jēgpilnam. Izklaide izklaides pēc viņu neinteresēja,» saka Ruduša. Tāpēc ar viņu bija tik viegli strādāt, ka viņam bija tik svarīga šī pievienotā vērtība. Ēriks varēja būt arī nežēlīgi kritisks, ja kādā raidījumā pievienotā vērtība piekliboja.
Ieguvis mieru
Niedras kolēģe viņa pēdējā posmā LTV Gunta Sloga Niedru sauc par domubiedru attiecībā uz to, kādai būtu jābūt mūsdienīgai sabiedriskajai televīzijai: "Viņa garīgie meklējumi bija viņu padarījuši par ļoti nosvērtu un mierīgu cilvēku, kas spēj panākt rezultātu bez īpašiem konfliktiem, kas radošā kolektīvā dažreiz rodas uz līdzenas vietas." Arī Ruduša uzsver Ērikam piemitušo neatsveramo spēju neizmainīties sīknaudā un nepazust ikdienas jezgā, kuras netrūkst jebkurā mediju organizācijā, bet televīzijā jo īpaši. "Ir brīži, kad liekas, ka tu zaudē virzienu, un nav skaidrs, uz kurieni mēs ejam. Ērikam tas noteikti nepiemita. Viņš vienmēr zināja, uz ko mēs ejam, zināja, kam ir vērts pievērst uzmanību, kam nav. Šīs viņa stabilizējošās ietekmes mums ļoti pietrūks — vēss, mierīgs profesionāls skatiens un spēja pacelties pāri ikdienas steigai."
Visu rakstu par Ēriku Niedru lasiet Sestdienā!