Ja arī tev bija smaga, smaga diena, patiešām drūma diena, atceries, ka nekas, nekas nav sliktāks par pārceptu zivi! – mēdza teikt mūžīgais optimists Mārtiņš Rītiņš. Viņa angļu humora un sirsnīgo smieklu mums pietrūks ne mazāk kā viņa devuma Latvijas pavārmākslas un viesmīlības kultūrā, ko dažs labs salīdzina pat ar Kaucmindes mājturības skolas mantojumu. Rītiņš bija slow food kustības aizsācējs Latvijā un pēdējos gados uzsvēra, ka ēd tikai to, kas laukos pie zināmiem cilvēkiem audzēts, gribēdams būt veselīgs un dzīvot ilgi, nevis ēst to, kas ar ķīmiju piesārņots. Diemžēl liktenis lēma citādi: 11. februāra rītā Stradiņa slimnīcā 72 gadu vecumā Mārtiņš Rītiņš zaudēja cīņu ar Covid-19, un tagad, lasot un skatoties intervijas un citus ierakstus ar viņu, kā arī pagājušā gada 1. decembrī iznākušo atmiņgrāmatu De profundis. Mārtiņš Rītiņš (Linda Apse, izdevējs Vincents restorānu serviss), vairojas apziņa, kādu dzīvesprieka tīrradni esam zaudējuši. "Kā Ļeņinam puse Krievijas palīdzēja nest baļķi sestdienas talkā, tā tagad visi rakstīs atmiņas par Mārtiņu," saka dažs viņa paziņa, piebilstot: tikai ja par Ļeņinu visi muldēja, jo tas baļķis nebija tik garš, lai visiem pietiktu vietas tam pieķerties, tad par Mārtiņu var droši teikt, ka pie viņa galda tiešām ir sēdējuši tūkstoši Latvijā vien. Viņš bija viesmīlīgs un humorpilns pret visiem, vienalga, vai tie bija karaļi un lielvalstu vadītāji vai pavisam vienkārši Latvijas zemnieki. Tajā pašā laikā cunftes godu viņš turēja augstu, to ir izjutis ne viens vien viņa māceklis, kas mēģināja paslinkot un tagad ir bezgala pateicīgs skolotājam par stingru mācību.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18. - 24. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!