Tuvojamies ciklopu līmenim. Saruna ar Hariju Tumanu

Replika par kompetenču izglītību: Publiskās izglītības sektors visos līmeņos no bērnu dārza līdz doktorantūrai prasa milzum lielus līdzekļus, kas nereti tiek iztērēti neefektīvi un neprasmīgi. Nav grūti prognozēt, ka kārtējais mēģinājums saglābt buksējošo vispārējo izglītības posmu ar "kompetencēs balstītu izglītības" modeli ir lemts neveiksmei. Tas ir analogs Krilova kvartetam, kur zvēri mainās gan ar instrumentiem, gan ar krēsliem, bet muzicēšana kā nevedas, tā nevedas. Es pilnīgi pievienojos HT paustajam par sagaidāmo iznākumu kompetenču izglītībā, kas nav iedvesmojošs. Taču šiem "uzlabojumiem" IZM VISC ir ieplānojuši 14000000 EUR. Šodien ir jau pieejamas reālas Mākoņskolas ar augstākās raudzes skolotājiem. Lokālo nacionālo skolotāju uzdevums ir palīdzēt globālajiem skolotājiem organizēt mācību procesu uz vietām, lai pilnvērtīgi izmantotu Mākoņu skolu milzīgās iespējas un resursus, lai palīdzētu skolēniem reflektēt Mākoņskolās pieredzēto.

Ne viss ir Oh un Ah arī augstskolās! Izglītība man ir bijusi ļoti tuva tēma, jo viss mūžs ir pavadīts augstskolā. Tas ļauj diezgan adekvāti spriest par to, kas notiek akadēmisko mūru iekšpusē. Diemžēl profesūra ne vienmēr iet sabiedrības priekšgalā ar progresa karogu, ar jaunām receptēm un rekomendācijām, kā veiksmīgāk un optimāli organizēt sabiedriskos procesus. Kam tad būtu jāvirza izglītības procesi visos līmeņos, ja ne augstskolu profesūrai? Tāpēc šī HT intervija ir augsti vērtējama. Gudrāki ļaudis pamanījuši, ka augstskolas lielā mērā sākušas ražot absolventus galvenokārt paši savām vajadzībām. Šodien jaunajiem ļaudīm ir kļuvis stilīgi dižoties ar trim augstākajām izglītībām. Taču darba devēji nav sajūsmā par šiem augstskolu absolventiem. Savukārt augstskolu absolventi ļoti niecīgā skaitā ir spējīgi paši kļūt par darba devējiem. No sabiedrības tiek pieprasītas milzu naudas, lai daudzi jauni cilvēki profesūras vadībā kvalificētos par augsti izglītotiem bezdarbniekiem.

Mans vērtējums ir lakonisks - Izcila intervija. Rakstu HT, lai "uzsistu uz pleca" un paklanītos HT zināšanu priekšā, kā arī mudinātu jo kaismīgāk skaidrot pretrunīgo un samudžināto tagadni ar piemēriem no antīkajām civilizācijām, kas uzplaukušas un sabrukušas. Varbūt tas palīdzēs atvēsināt ikdienas politiskās kaislībās aizmiglotās publikas prātus un ļaus tai iespējami adekvātāk novērtēt status quo un quo vadis Rietumu Civilizācija (RC). Intervijā ir ieskicētas daudzas ļoti svarīgas un aktuālas tēmas mūsdienu RC kontekstā. Būtu pavisam bēdīgi, ja pēc nedēļas vai divām ļaudis jau būtu piemirsuši šo interviju. Ja Jūsu kolēģi augstskolās nāktu talkā, tad visās 60 (?!) Latvijas augstskolās vajadzētu rosināt studentus rakstīt esejas par intervijā skartajiem tematiem un pēc tam publiski apspriest šīs esejas. Ne jau prof. H.Tumana dēļ, bet izmantot interviju kā "dzirksteli, kas iededz spožu liesmu" un izgaismo RC garīgo un morālo mijkrēsli, kas citādi var kļūt postoši liktenīgs mums visiem.

Diemžēl visas civilizācijas, vienalga vai tās ir diktatoriskas, liberālas, tehnokrātiskas, teoloģiskas utt, visas, kuras šobrīd ir virs pirmatnējās cilšu kopienas, lemtas norietam atstājot aiz sevis ķīmiskus, morāli ētiskus un citādus lietiskus (piem. ķīmiskais, radioaktīvais piesārņojums), garīgus un emocionālus atkritumus. Nekas, kas ir virs pirmatnējās kopienas nav parādījis ilgu, Saules mūžu. Lai kāds man iestāsta pretējo, būs interesanti ieklausīties.

Katrs no šīs intervijas paņems sev ko citu, bet tendence ir norādīta precīzi - sabiedrības morālais sabrukums, tiekšanās uz materiālajiem labumiem par spīti tam, ka joprojām ir pieejamas garīgās veselības uzlabošanas iespējas - teātris, klasiskā mūzika, literatūra utt. Humanitārā izglītība tiek uzskatīta par "vājību", ar kuru naudu nenopelnīsi.