Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ja nesanāks, dedziniet nost!

Imants Ziedonis un žurnālists Aivars Berķis iemūžinājuši stāstu par «epifāniju ar niedru jumtu» — pagājušā gadsimta 70.gadu pirmajā pusē celto dzejnieka Murjāņu vasarnīcu. Brīdi pēc Ziedoņa 80 gadu jubilejas iznākusī grāmata No Jāņiem līdz Murjāņiem ir pēdējais darbs, kura tapšanā viņš pats piedalījies, un reizē pirmais akmens dzejnieka piemiņas ēkā.

Nācu pie jums uz Dienu gar Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, paskatījos un saredzēju: re, kur Ziedoņa vigvams! — atnācis uz sarunu par nule iznākušo grāmatu No Jāņiem līdz Murjāņiem, saka tās autors, precīzāk sakot, viens no autoriem, žurnālists un ekspolitiķis Aivars Berķis. «Ja varam ticēt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes–Grendes apgalvojumam, ka bibliotēkas otrajā stāvā būs Imanta Ziedoņa zāle, tad tur būs viss kā Murjāņu mājā – vigvams un otrajā stāvā Ziedoņa darba istaba!» 

Tomēr gluži viss Gaismas pilī nebūs tāpat kā Ziedoņa celtajā vasaras mājā Murjāņos, kuru viņa atraitne Ausma Kantāne nosaukusi par Ziedoņa Rakstu 13.sējumu un kurai veltīta šī grāmata — Ziedoņa iecerēta un vadīta, Berķa uzrakstīta. Murjāņu mājā cilvēki tagad netiek laisti, viesi un talcinieki dzīvojas pa klētiņu. Tā vēlējies Ziedonis, grāmatā apgalvo Žaneta Jaunzeme–Grende, stāstot, ka Imanta Ziedoņa fonds Viegli, kurš tagad ir šīs mājas īpašnieks, uzņēmies Murjāņu mājas saglabāšanas un turpināšanas misiju un domā par muzeja izveidošanu. «Imants negribēja, lai šīs ēkas būtu kā tipisks muzejs, viņš negribēja, ka cilvēki tur nāk un iet, un staigā gar viņa lietām. Viņš piekrita, ka tikai īpašā gadījumā kāds tur varētu ienākt, bet nevis veseliem autobusiem ar varu atved bērnus…» Jaunzeme–Grende stāsta, ka iecerētā muzeja formāts varētu būt jaunradīšana. Proti, tur varētu notikt dažādi pasākumi, kuru dalībnieki ļautu vaļu savām radošajām spējām, bet iepazīties ar Ziedoņa celto ēku varētu vispirms digitāli.

Izdevniecības Dienas Grāmata izdotā No Jāņiem līdz Murjāņiem, otrā Ziedoņa grāmata, kas tapusi viņa slimības gados kopā ar līdzautoru, un pirmā, kas iznāk jau pēc viņa aiziešanas mūžībā, ir viena no šā topošā muzeja sastāvdaļām. Grāmata vēsta par «epifāniju ar niedru jumtu» — tā Ziedoņa vasarnīcu nosauca Ēriks Hānbergs, rakstnieks un (kopā ar Berķi) otrs dzejnieka līdzbiedrs 15 gadus ilgušajā Latvijas sakoptāko lauku sētu lūkošanas pasākumā. No Jāņiem līdz Murjāņiem stāsta ne tikai par to, kā radās šīs mājas iecere, kā tā tika uzcelta un ko nozīmēja pašam Ziedonim, bet arī par tajā pavadītajām turpat četrām desmitgadēm un nākotnes perspektīvu.

Ziedonim Murjāņi bija izaicinājums: pierādīt, ka viņš var uzcelt tādu māju kā nevienam. Vasarnīcas celšanas gados Ziedonis burtiski iedegās, stāsta Berķis. Mājas celšanu atviegloja 1967. un 1969.gada rudens vētras, pēc kurām Latvijas mežos bija daudz nogāztu koku, un kokus varēja dabūt par velti, ja tikai pats tos izvilka ārā no meža. Sākumā Ziedonim palīdzējis kinooperators Ivars Seleckis — atbraucis ar 15 Valmieras meitenēm, par kurām toreiz taisījis filmu, katru uzsēdinājis jāteniski virsū baļķim, un katrai slīmestu rokā, lai mizo. «Visi baļķi tika erotizēti,» smaida Berķis, piebilzdams, ka viņš Murjāņu grāmatā būtu ielicis vairāk mistikas, bet Ausma par šādu interpretāciju nav bijusi sajūsmā.

Faktiski Ziedonis pats bija arī savas mājas arhitekts, jo sākumā vairāki arhitekti mēģinājuši viņu atrunāt no vigvama idejas kā tehniski neiespējamas. Lieta tāda, ka māja iznāk tik augsta, ka nav kur tādu svaru atbalstīt. Taču Imantam šis fakts bija tikai papildu izaicinājums.

Savu ideju īstenot Ziedonim izdevās pilnībā: gan māju uzcelt tādu, kādu pašam gribējās, gan rīkot tajā saviesīgas sanākšanas. Tikai pati lielākā pulcēšanās, Imantu dienā, bija tik apmeklēta, ka, kamēr ar vienu viesi sasveicinājās, no otra jau bija jāatvadās. Arī ideja katram viesim izgatavot vienu putnu būrīti izgāzās, jo būvētāji bija pārāk neprofesionāli, lai pāris dienās uztaisītu būri.

Uzbūvējis māju, Ziedonis saskārās ar kādu sen zināmu problēmu — māja prasa daudz laika. Tāpēc nemaz tik daudz viņš tur neuzrakstīja, saka Berķis. Murjāņos uzrakstītas pirmās epifānijas, ieskaitot epifāniju par lupatdeķi, jo Imants pats auda lupatdeķus, arī Poēma par pienu. Braukt uz Murjāņiem Ziedonis pārtrauca ap 2002.gadu, kad veselība vairs neļāva. Tad Murjāņu vigvams stāvēja tukšs. Dzejnieks par to ļoti kreņķējās, bija pat izmetis, ka tai mājai nav nākotnes, lai dedzinot nost. To pašu viņš atkārtoja, kad fondam Viegli radās ideja par muzeja veidošanu Murjāņos: «Ja tur kaut kas neizdodas, tad dedziniet nost!»

Vairāk par Imanta Ziedoņa uzcelto māju un jauno grāmatu No Jāņiem līdz Murjāņiem lasiet Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata