Latvijas augstskolās un koledžās pēdējā desmitgadē studentu saime ir sarukusi par 45 tūkstošiem. Tas ir trīsreiz vairāk nekā pašlaik kopumā studē Latvijas Universitātē. Likumsakarīgi palielinājušās jauniešu iespējas studēt bez maksas — desmit gados par valsts budžeta līdzekļiem studējošo īpatsvars audzis teju divas reizes. Tomēr studentu piesaistīšanai ar to nav gana. Kā Sestdienai neoficiāli atzīst augstskolu pasniedzēji, pieaugošās konkurences apstākļos studentu noturēšanai augstskolas nekautrējas izmantot arī tādas ēsmas, kas neizbēgami ietekmē izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa norāda, ka "augstskolu cīņa par studentiem ir acīmredzama un nopietna". Par augstāko izglītību atbildīgā ierēdne gan atturas vērtēt, kādi ir šajā cīņā izmantotie līdzekļi. Kiopa vien pauž cerību, ka augstskolas studentus vilina arī ar akadēmiskām kvalitātēm. "Visi veidi, kā augstskolas cenšas piesaistīt uzmanību, ir labi, jo brīdī, kad jaunietis nonāk augstskolā, viņš tur var mācīties. Protams, gribētos, lai jaunieši izdara izvēli, gan balstoties uz interesi piesaistošajām lietām, gan akadēmiskumu un to, cik augstskola ir stabila."
Vērojot augstskolu uzvedību studentu uzņemšanas laikā, ir redzams, ka vismaz šajā posmā tās nopurina akadēmisko izturētību un par saviem klientiem cīnās ar brīvā tirgus metodēm. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šovasar izcēlās ar divdomīgu reklāmu, kas humanitāro zinātņu pārstāvjiem varēja šķist aizvainojoša. "Patīk lasīt franču filozofus? Nākotnē varēsi lasīt darba sludinājumus!" Šādi ar radio starpniecību potenciālos studentus uzrunāja RTU. Sociālajos tīklos reklāmas divdomīgais vēstījums izpelnījās nopēlumu, taču RTU norāda, ka nekādi zemteksti te nav jāmeklē. "Vienīgais, ko esam vēlējušies akcentēt konkrētajā reklāmā, — RTU absolventi ir pieprasīti darba tirgū," uzsver RTU Mārketinga projektu nodaļas vadītāja Māra Zepa.
Maksas reklāmas gan ir tikai papildu instruments jauniešu piesaistei. Daudz lielāka nozīme ir tiešam un savlaicīgam kontaktam ar potenciālajiem studentiem. Piemēram, RTU izveidojusi skolēniem paredzētu Bērnu un jauniešu universitāti, kas jau laikus ļauj veicināt interesi par zinātni. Tāpat citas augstskolas rīko atvērto durvju dienas un mēģina zvejot nākotnes studentus, viesojoties skolās. Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis stāsta, ka aizvadītajā mācību gadā pats apmeklējis daudzas Latvijas skolas.
Jau vairākus gadus augstskolām problēmas sagādā ne tikai maksas, bet arī valsts finansēto studiju vietu aizpildīšana. Izņēmums nav arī šī vasara. Jūlija beigās, kad uzņemšana vairākumā Latvijas augstskolu bija noritējusi teju jau mēnesi, brīvas budžeta vietas joprojām bija pieejamas gandrīz visās Latvijas augstskolās. Piemēram, Latvijas Universitātē līdz 24.jūlijam joprojām varēja pretendēt uz 62 budžeta vietām astoņās pamatstudiju programmās.
Sliktāka aina ir reģionos. Tur studentu skaits ir mazāks nekā Rīgā, taču neizpildīto budžeta vietu atlicis vairāk. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē līdz pagājušās nedēļas beigām studētgribētāji joprojām varēja pretendēt uz 143 budžeta vietām, Liepājas Universitātē — 67 vietām, Rēzeknes Universitātē — 21 vietu.
Problēmas augstskolām sagādā arī studentu noturēšana, jo daudzi pamet mācības pusratā bez diploma kabatā. Augstskolu oficiālie pārstāvji Sestdienai noliedz sistēmisku prasību mīkstināšanu un acu pievēršanu, lai noturētu studentus. Taču anonīmās sarunās ar lielāko Latvijas augstskolu pasniedzējiem gan atklājas, ka realitātē tas notiek. Kāda pasniedzēja vienā no trim lielākajām universitātēm, kas vienmēr uzskatīta par ļoti prasīgu, atklāj, ka viņa saņēmusi skaidrus mājienus, ka pret maksas studentiem nevajadzētu būt tik stingrai. Esot arī pieredzēts, ka bakalaura diploms pievērtam acīm tiek izsniegts studentiem, kuriem, viņasprāt, universitātē vispār nebūtu jāmācās. "Mūsu katedrā to neesmu pieredzējusi, bet esmu dzirdējusi, ka citās katedrās ir tāda pieeja — vislabāk to vājo studentu izvilkt līdz bakalaura darba aizstāvēšanai un tad izgāzt, jo vismaz līdz tam var saņemt naudu."
Visu rakstu par augstskolu konkurenci lasiet žurnāla Sestdiena 31.jūlija numurā!