Topošais kanclers pēc vēlēšanām pauda gatavību runāt ar visiem parlamentā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem, tomēr daudzas pazīmes liecina, ka par ÖVP koalīcijas partneri kļūs galēji labējā Brīvības partija (FPÖ), kas ir nelabvēlīgi noskaņota pret imigrantiem, islāmu un Eiropas Savienību (ES). Radikālās partijas atgriešanās Austrijas valdībā noteikti izraisīs jaunas galvassāpes ES vadītājiem, kuriem jau ir nopietnas domstarpības ar atsevišķām dalībvalstīm par bloka migrācijas politiku.
Slēdza migrācijas ceļu
Vīnē skolotājas un tehniķa ģimenē uzaugušais Kurcs pirmo reizi plašāku uzmanību izpelnījās 2013. gadā, kad 27 gadu vecumā kļuva par pasaulē jaunāko ārlietu ministru. Drīz pēc tam viņš Vīnē uzņēma Irānas kodolsarunu pirmo raundu, kura laikā jauneklis sēdēja pie viena galda ar tādiem starptautiskās politikas smagsvariem kā toreizējais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Politikā Kurcs ienāca desmit gadu agrāk, kad pievienojās ÖVP jaunatnes organizācijai, vēlāk kļūstot par tās priekšsēdētāju. 2010. gadā viņš kandidēja Vīnes pašvaldības vēlēšanām. Kurca priekšvēlēšanu kampaņas sauklis bija "Melnais ir stilīgs" (ÖVP oficiālā krāsa tolaik bija melnā). Kampaņas ietvaros viņš pa galvaspilsētu pārvietojās ar melnu Hummer automašīnu un dalīja melnus prezervatīvus. 2011. gadā jauno politiķi, kurš ir iesaukts par brīnumbērnu, iecēla jaunizveidotajā valsts sekretāra integrācijas jautājumos amatā, bet 2013. gadā viņu ievēlēja federālajā parlamentā.
Aizpērn, kad Eiropas pēckara lielākā migrācijas krīze sasniedza kulmināciju, Austrijas ārlietu ministrs Kurcs kļuva par vienu no redzamākajiem Vācijas kancleres Angelas Merkeles atvērto robežu politikas kritiķiem. 2015. un 2016. gadā nelielo Alpu valsti tranzītā uz Vāciju šķērsoja vairāki simti tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju, bet gandrīz 100 tūkstošu palika Austrijā. Toreiz vairāki Austrijas valdības ministri ieradās Vīnes galvenajā dzelzceļa stacijā, lai izrādītu solidaritāti tur sabraukušajiem migrantiem, pārsvarā no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas. Šo politiķu vidū nebija Kurca.
Analītiķi uzskata, ka Kurcs izmantoja sabiedrībā pieaugošās bažas par imigrācijas spiedienu uz labklājības sistēmu un bailes no iespējamo teroristu iekļūšanas valstī, lai vairotu savu politisko kapitālu. Viņš aizstāvēja stingrāku ES ārējo robežu kontroli, efektīvāku imigrantu integrāciju un vēršanos pret radikālā islāma ideju izplatīšanu. Kurcs pagājušā gada pavasarī ar vairākām kaimiņvalstīm vienojās par tā sauktā Rietumbalkānu migrācijas ceļa slēgšanu, izraisot ES ietekmīgākās politiķes Merkeles kritiku. Robežu slēgšana un ES vienošanās ar Turciju par migrantu atpakaļuzņemšanu ir dramatiski samazinājusi migrantu plūsmu uz Eiropu. "Viņi domāja, ka ies pareizo ceļu ar atvērto robežu politiku, bet tagad viņiem nākas stāstīt cilvēkiem, ka tā bija kļūda," kādā intervijā sacīja Kurcs.
Kurca aktivitātes ir izpelnījušās ekspertu novērtējumu. Respektablā interneta vietne Politico austrieti ir pasludinājusi par vienu no ietekmīgākajiem eiropiešiem 2017. gadā, bet amerikāņu žurnāls Time viņu iekļāvis starp redzamākajiem nākamajiem līderiem.
Pārņēma FPÖ retoriku
Kurcs maijā pārņēma ÖVP vadību un paziņoja par savas partijas izstāšanos no koalīcijas ar Sociāldemokrātu partiju (SPÖ), kuras vadītajās valdībās konservatīvie strādā jau kopš 2007. gada. Nepopulārajam SPÖ kancleram Kristiānam Kernam neatlika nekas cits, kā izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.oktobra numurā!
ļuļa
šausmas, šausmas