Kas tas bija? Fragments no grāmatas ar zaļo pūķi uz vāka, kas nu jau pāris nedēļu rotā grāmatnīcu skatlogus – no Baltic International Bank lasīšanas veicināšanas projekta Bibliotēka rīkotā pirmā jauno rakstnieku konkursa laureāta Toma Deimonda Barviža (1994) fantastikas romāna Zaļā dzīle (izdevējs Dienas grāmata). "Dzīle un Tīrums, šīs divas antagoniskās daļas Barviža stāstā, veido sarežģītām saitēm vienotu dzīvu telpu, kuras raksti iesniedzas mītiskā aizmūžu bezapziņā. Atjaunot šajā Visumā sašķobījušos lietu kārtību romāna varoņi spēs, tikai izprotot un pārvarot pašiem sevi," anotācijā raksta grāmatas redaktors Vents Zvaigzne. Sadarbība ar Tomu Deimondu Barvidi viņam bijusi ļoti patīkama, jo Tomam nepiemītot daudziem jaunajiem autoriem raksturīga liga, kad nedrošība par sevi transformējas augstprātībā. "Redakcionālu ieteikumu no manas puses bija daudz, bet autors tos neuzskatīja par uzbrukumu viņa patībai vai auklējumam, vienlaikus konsekventi aizstāvēdams tās lietas, kuras uzskatīja par nemaināmām," saka redaktors.
Vai ar Zaļo dzīli un Tīrumu romānā ir domāta daba un civilizācija? Ne gluži – tās ir dabas divas ļoti atšķirīgas daļas, uzskata Vents Zvaigzne. "Arī cilvēks var pārcelties uz Dzīli, bet tad ir būtiski jāmaina eksistences noteikumi. Vērīgam lasītājam vajadzētu nojaust, ka Zaļā dzīle ir aizņēmusi vietu, kur kādreiz bija jūra, bet tagad nav. Tātad ar trešo pasaules daļu kaut kas nav kārtībā, un tas rada līdzsvara zudumu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!