Izaicinājums demokrātijas sistēmai

Demokrātijas uzdevums nav pārstāvēt visu tautu, kas par muļķībām! Demokrātijā savastarpēji līdzsadzīvo dažādas grupas un katrai grupai ir savi pārstāvji, kuri bieži sīvi cīnās. Posts un nelaime tai nācijai, pār kuru "atbildību" uzņemas viena vienīgā īsta visas nācijas partija. Piemēram, kompartija vai NSDAP. Demokrātija nepadara cilvēku ne par labāku, ne sliktāku, cilvēks ir tāds pats, ar tie pašiem instinktiem. Fīča ir tajā, ka vara nepieder nevienam konkrēti, par katru lēmumu jāizcīna sīva cīņa, jāvienojas par komromisiem. Rezultātā vara nav tik brutāla pret vienkāršo cilvēku - mēs esam pasartāgti no tādiem "argumentiem" kā nošaušana, koncentrācijas nometne un, vismaz Latvijā, tauta samērā veiksmīgi soda politisko eliti par grēkiem - cik daudz varenu partiju un politiķu nav pārvēlēti, jo apriebās.

Protams, ja par latviešu tautu dēvētu tikai tos, kas māk lamāt valdību.

KPV arī ir vecs spēks, tikai Kaimiņš neasociējas ar iepriekšējo Saeimu, jo kad jāsāk darīt, tad viņš kļūst nemanāms.

Ticami, ka pēc prihvatizācijas un denacionalizācijas nekas vairāk nenotiek - kā bija 10"% vidusslānis, tā arī palicis. Nožēlojama deģenerācija, ko nepiesegt ar ekonomikas izaugsmes procentiem "uz papīra". Sk. Reinis Jansons: Netveramā vidusslāņa noslēpums jeb kāpēc runāt par vidusslāni? (Delfi) Diemžēl saskaņā ar Finanšu institūta veiktā pētījuma rezultātiem Latvijā vidusslānim, ieskaitot turīgos iedzīvotājus, šobrīd atbilst nedaudz mazāk par 10% iedzīvotāju.

kas tad jums liedz rakstīt zinātnisku darbu un kļūt par situētu švītu-profesoru???

Tipiska demagoģija - runāt nevis par rakstu, bet par autoru. Parasti tā rīkojas, ja nav argumentu, lai iebilstu autora rakstītajam, jāķeras klāt bezgaumīgajām apkšbiksēm. Nemaz neatšķiras no suņu būdas fanu paņēmieniem.