No "Jaunās Vienotības izcila politiska meistarība" un "mazākais ļaunums" līdz "tagad Rinkēviču var dēvēt par "ar smagos noziegumos apsūdzēta un pirmajā instancē notiesāta oligarha atbalstu amatā ievēlētu prezidentu"" un "vēsturiska kļūda" – tāda ir vērtējumu amplitūda par atklātajiem un aizkulišu procesiem, kuru rezultātā par Valsts prezidentu ar tikai viena koalīcijas partnera un divu opozīcijas frakciju balsīm 31. maijā tika ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Un tūlīt pēc tam sākās runas par koalīcijas paplašināšanu, kas vairāk izklausījās pēc apstāvēšanas. Kurš kuru apspēlēja, un kādas būs šā darījuma sekas – par to SestDiena izvaicāja Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu.
No taviem publiskajiem izteikumiem un tviterierakstiem Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā man radās iespaids, ka Jaunās Vienotības (JV) rīcība tevi ir pārsteigusi.
Pārsteigums varbūt nebūtu īstais vārds, bet es tiešām uzskatīju, ka pa vidu var būt visādi manevri un māņu kustības, bet beigu galā JV nebūs gatava glābt neveiksmīgu premjeru par tik augstu cenu. Taču tieši tas ir noticis. Ja viņi nebūtu tik ļoti norūpējušies par Kariņa labsajūtu, tad principā varēja atbalstīt arī Pīlēnu, un kādā brīdī arī Nacionālā apvienība (NA), visticamākais, būtu izgājusi cauri balsošanas lokiem un beigās arī nobalsojusi par Pīlēnu. Tā, protams, ir mana spekulācija, bet katrā gadījumā šobrīd, lai pasargātu Kariņu, jo Kariņš premjers un Pīlēns prezidents nav harmonisks pāris, JV izšķīrās atkāpties no… labi, varētu teikt, ka nebija pilnīgi skaidra priekšvēlēšanu solījuma, no kura viņi atkāpās, bet katrā gadījumā tas, ko viņi darīja kampaņas laikā, kad negāja uz debatēm, kurās piedalītos Lembergs, bija nepārprotams vēstījums sabiedrībai "mēs ar šo cilvēku neko" un jau pēc vēlēšanām "arī ar ZZS neko".
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!