Mums ir jānovērtē, ka šajā karā mūsu nasta ir tikai ekonomiska, – runājot par 24. februārī sākto Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir uzsvēruši daudzi, sākot jau ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Taču cik liela būs šī nasta un cik ilgi nesama? Cik maksās gāze, elektrība, degviela? Vai sāls pazušanai no veikalu plauktiem nesekos citu produktu, piemēram, dīzeļdegvielas deficīts?
SestDiena šos jautājumus uzdeva Latvijas Bankas padomes padomniekam Andrim Strazdam, vaicājot arī par to, kā Latvijas ekonomisko situāciju ietekmē tās kā tomēr potenciāli apdraudētas vietas vērtējums starptautiskajā presē. Dažas no Strazda atbildēm ir, kā viņš pats saka, radikāli nomierinošas…
Tā kā esat arī viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ārlietu padomē, domnīcā, kas nodarbojas ar ģeopolitikas, aizsardzības un ārlietu jautājumiem, pirmais jautājums būs nevis par ekonomiku, bet par ģeopolitiku: vai Putina iebrukums Ukrainā jūs pārsteidza?
Pārsteigums bija nevis pats iebrukums, bet tā mērogs. Par to, ka var notikt Krievijas mēģinājumi savienot Donbasu ar Krimu, militārie analītiķi runāja jau labu laiku, arī armija ap Ukrainas austrumiem bija savilkta, tātad bija diezgan skaidrs, ka būs kaut kas lielāks nekā tikai operācija Donbasā. Bet tas, ka apetīte būs tik liela, ka ies arī uz Kijivu, tiešām bija pārsteidzoši.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!