Piemērotākais laiks sarunai būtu diennakts tumšais periods – vienojoties par intervijas vietu un laiku, Artūrs lika noprast, ka lauku darbi lielā mērā tagad diktē viņa dienas ritmu. Lielpilsētas stresu un dunoņu Irbe ar sievu Madaru ir nomainījis pret rosīšanos Vidzemes piejūras īpašumā. Pēc hokejā pavadītajiem daudzajiem gadiem tā ir arī vēl nebijusi iespēja pilnvērtīgi iekļauties ģimenes ikdienas ritējumā.
"Es izbaudu, ka vakaros bērnus varu nolikt gulēt un ka no rītiem ar viņiem kopā pamostos. Tādas iespējas man iepriekš nebija," teic Artūrs. Runājam gan par ģimeni, gan par aktualitātēm, neizvairoties arī no sāpīgās kara tēmas.
Esam tavā miera ostā?
Tā šo vietu var saukt. Es gan nezinu, vai tas ir gala formulējums, bet šobrīd viennozīmīgi šī ir mana miera osta. Patlaban ir vakars, bet, ja tu būtu šeit dienā, tad mani ļoti labi saprastu. Jūra šalc, vējiņš pūš, un visapkārt miers un klusums. Reizēm traktors ierūcas vai dzirdams motorzāģis, bet citādi – nekādas dunoņas. Vienīgi rudenī, kad lapas ir nokritušas, var dzirdēt šoseju, un ziemā pat ļoti labi, bet tas man netraucē.
Cik gadu jau baudi lauku idilli?
Tā stabili – sešus ar "astīti". Īpašums man ir jau divdesmit gadu.
Tas bija apzināts solis ar domu, ka šeit nobāzēsies?
Nē, bija savādāk. Bērnībā ar mammu un tēti gāju pārgājienā gar jūru no Ainažiem līdz Gaujas ietekai jūrā pie Carnikavas. Man spilgti iespiedies atmiņā pārgājiens ar nakšņošanu teltīs un zupas vārīšanu vakaros. Lauki mums bija Sēlijā un Ugālē, kur viss bija skaisti, bet mani fascinēja jūra. Kad sapelnīju savu pirmo naudiņu, sāku meklēt īpašumu. Nebūtu pareizi teikt, ka man neveicās, bet nopirkt es nevarēju. Tajā laikā cilvēki zināja, ka tikai dažiem sportistiem un oligarhiem ir nauda, tāpēc nopirkt īpašumu man bija grūtāk. Valdīja uzskats: kam ir, no tā var arī paņemt. No manis prasīja lielu naudu, uz kuru es neparakstījos.
Šis īpašums pēc septiņu gadu meklējumiem "pats mani atrada". Bija cilvēks, kurš teica: "Esmu dzirdējis, ka Artūrs grib nopirkt. Te jau uzmetēji ir nākuši. Es viņam pārdošu!" Tā viss notika. Pie jūras zeme man ir 50 hektāru un vēl 35 hektāri mežs. Ir, kur izvērsties un noslēpties. Es dabūju krietni vairāk, nekā biju gaidījis
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 17.-24. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!