Mūsu lielā kļūda bija pieņēmums, ka impērija sabruka 1991. gadā, komentējot ar Krievijas agresiju Ukrainā saistītās Latvijas iekšpolitiskās problēmas, saka advokātu apvienības Cobalt vadošais partneris Lauris Liepa un atzīstas: "Sākoties karam pret Ukrainu, domāju, ka notiks kā 1991. gadā – tauta sacelsies, nometīs Putinu, būs jauns Jeļcins… Izrādās, sabiedrība ir krietni atšķirīgāka, šobrīd Krievijā liela daļa cilvēku ir apmierināti ar to, kā viņi dzīvo." Kā Krievijas revanšisma uzplūdu laikā rīkoties Latvijai, kurā pastāvīgi dzīvo arī liels skaits Krievijas pilsoņu, kā stiprināt valsts valodas pozīcijas, – arī par to Lauris Liepa stāsta SestDienai, kādā brīdī piebilzdams: 2022. gada februārī Latvija varēja būt Ukrainas vietā…
Kas Latvijai ir Krievijas agresija Ukrainā – apdraudējums vai iespēja?
Es teiktu, ka tur ir gan no viens, gan otrs. Agresija ir vērsta pret ukraiņiem, kuri ir ciets rieksts ļoti plašā nozīmē – ne tikai nav gatavi pakļauties un ir gatavi karot, bet arī ļoti labi parāda pārējiem, ka varoņu gars, kāds tas bija sengrieķu eposos, nekur nav pazudis, ka cilvēki ir gatavi mirt par savu zemi, par tādām abstraktām lietām kā brīvība, valoda, gatavi iet frontē, apzinoties, ka ar viņiem var notikt ļaunākais. Tā noteikti ir laba ziņa tāpēc, ka tas ir labs paraugs, daudziem latviešiem iztaisnojas mugura.
Vēl viens labs pragmatisks aspekts ir tas, ka Krievija ir novājināta, daudzus gadus nebūs saviem kaimiņiem nopietns apdraudējums tāpēc, ka Ukraina viņus dauza katru dienu. Mēs gribam, lai frontē būtu straujākas pārmaiņas, bet nepamanām, ka ukraiņi katru dienu iznīcina infrastruktūru Krievijas militāristu pusē, sistēmiski vājina mūsu kopējo kaimiņu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!