Latvijas veselības aprūpes sistēma ir kā milzu Titāniks, kas nenovēršami tuvojas sadursmei ar aisbergu. Tik dramatiski par mūsu medicīnas nebūšanām runā Šics, un viņa brīdinājumam nav pamata neticēt, jo vairāku gadu desmitu garumā Šicam bijusi iespēja no iekšpuses iepazīt un arī pašam veidot šo sistēmu.
Pietiekami daiļrunīgs ir fakts, ka mūsu "medicīnas Titāniks" priekšvēlēšanu laikā palicis bez sava kapteiņa, jo tā arī nav izdevies aizpildīt vakanto veselības ministra posteni. Kā viens no pretendentiem uz šo amatu minēts arī ilggadējais Katastrofu medicīnas centra vadītājs Šics, kura kandidatūru atbalsta viņa pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība. Taču vispirms apvienībai jāmēģina pārvarēt 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā un tiktu pie iespējas dalīt ministru portfeļus.
Fragments no intervijas:
Kāpēc izlēmāt kandidēt Saeimas vēlēšanās un tieši Reģionu apvienības sarakstā?
Divdesmit gadus neesmu gribējis iet politikā, jo uzskatīju, ka augstākā vērtība ir profesionālisms. Taču redzu, ka amatos, kuros vajadzētu strādāt profesionāļiem, tiek iecelti politisko partiju izvirzīti cilvēki. Bieži vien tie ir neprofesionāļi, "amatieri", kas nonākuši svarīgu iestāžu vadībā, bet nav spējīgi tās pilnvērtīgi vadīt. Tādējādi esam nonākuši pie tā, ka bez piederības kādai partijai vai politiskam grupējumam pat profesionāļiem ir grūti strādāt vadošos amatos.
Jūsu mērķis ir mainīt šo sistēmu vai darboties tās ietvaros?
Sistēma ir jāmaina. Kāpēc izvēlējos Reģionu apvienību? Savulaik pievienojos Pilsoniskajai savienībai, bet viņi integrējās Vienotībā. Es nevēlējos kļūt par Vienotības biedru, jo viņu politika vairākos jautājumos man nav pieņemama. Vienotība pamatā ir lielkapitālismu atbalstoša partija. Ne jau vieglas dzīves dēļ no Latvijas aizbēguši simtiem tūkstošu cilvēku. Kad darba jautājumos braucu pa laukiem, tad redzu pamestas mājas, iztukšotu teritoriju. Matemātisku aprēķinu dēļ likvidē mazās skolas, bet ko tas nozīmē? Pazūd vietējā kultūra, degradējas vide, un cilvēki brauc projām. Tiek deklarēta brīvā darbaspēka kustība, bet tādējādi tiek veicināta lauku iztukšošanās. Rietumeiropas valstīm jau ir izdevīgi, ka mūsu cilvēki palīdz uzturēt šo valstu ekonomiku, lai Rietumu pensionāri turpinātu saņemt lielās pensijas un varētu braukt atpūsties uz Kanāriju salām. Mēs par to nesaņemam ne santīma.
Kādēļ Latvijā no valsts budžeta veselības aprūpei tiek atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā?
Tas tika "sačakarēts" 90.gadu nogalē, kad sāka samazināt sociālā nodokļa likmi. Toreiz bija plānots, ka katrs procents, ko noņemtu no sociālā nodokļa, tiktu pielikts veselības aprūpes budžetam. Ja tas būtu ieviests, Latvijā veselības aprūpei varētu atvēlēt vairāk nekā 6% no iekšzemes kopprodukta. Par to mēs varētu atļauties izcilu veselības aprūpes sistēmu, ne sliktāku kā Igaunijā. Taču šī sistēma tā arī netika ieviesta.
Kam par to būtu jāuzņemas atbildība?
Šķiet, ka toreiz iebilda tēvzemieši, kas pirms vēlēšanām gribēja samazināt kopējo nodokļu slogu darba devējiem un darba ņēmējiem. Un tā visa rezultātā Latvijas veselības aprūpes sistēma ir kā milzu Titāniks, kas nenovēršami tuvojas sadursmei ar aisbergu. Varbūt pat jāpiekrīt kādreizējam Rīgas 1.slimnīcas vadītājam Jānim Ozolam, kurš teicis: labāk, lai sabrūk pavisam, tad uz drupām būs vieglāk uzbūvēt kaut ko jaunu. Latvija medicīnā mēs varētu darīt brīnumus, jo mums ir labi sagatavoti speciālisti, iepirkta kvalitatīva aparatūra, bet nav sakārtotas sistēmas.
Vai mums jau nav de facto maksas medicīna? Tiklīdz cilvēkam ir kāda nopietnāka kaite, viņam parasti ir izvēle: vai nu mēnešiem ilgi gaidīt uz valsts apmaksātu pakalpojumu, vai arī tūlīt doties pie maksas ārsta.
Arī man pēc nesenās traumas pateica, ka valsts programmā paredzēto rehabilitāciju es varētu saņemt tikai oktobra beigās. Skaidrs, ka es jau sen esmu pats samaksājis un izgājis šo kursu.
Sistēmā ir daudz birokrātisku nepilnību, ko varētu atrisināt pavisam vienkāršiem līdzekļiem. Piemēram, mums Neatliekamās palīdzības dienestā uz izsaukumiem dodas kvalificēti ārsti, bet viņiem nav tiesību izrakstīt pacientam recepti. Ja jau tas ārsts ir atbraucis, kādēļ to neizmantot racionāli?
Nesen pats varējāt pārliecināties par Latvijas medicīnas sistēmas efektivitāti, kad cietāt negadījumā ar zāles pļāvēju un nogriezāt pirkstu galus. Vai esat apmierināts ar mediķu sniegto palīdzību?
Neatliekamās palīdzības sistēma pie mums strādā ļoti labi. Vienīgi žēl, ka Latvijā joprojām nav ieviesta sistēma, kas pēc mobilā tālruņa signāla ļautu noteikt, tieši no kuras vietas pienācis izsaukums. Piemēram, tas noderētu, ja sēņotājs ir apmaldījies mežā un meklē glābēju palīdzību, lai izkļūtu ārā.
Eiropā jau tiek ieviesta obligāta prasība, ka no automašīnas, kas iekļuvusi nopietnā negadījumā, automātiski tiek nosūtīts signāls glābējiem. Tas ir vajadzīgs, jo cilvēki brauc naktī, tumsā, putenī ― ja svešā vietā iebrauksi grāvī, tev nebūs ne jausmas, kur atrodies. Turklāt iespējams, ka vadītājs braucis vienatnē un pēc avārijas nav spējīgs pats izsaukt glābējus. Tā viņš var nogulēt grāvī stundām ilgi. Ar šādas sistēmas ieviešanu varēs glābt tūkstošiem dzīvību. Eiropā valda princips: vispirms izglābt cilvēku, pēc tam domāt, cik tas maksā. Pie mums nereti ir otrādi.
Visu interviju ar Mārtiņu Šicu lasiet žurnāla Sestdiena 29.augusta numurā!