Kad kārtējā dziesmā par tēva mājām sadzirdi rindas par to, kā tur "senais ozols sirmo kļavu skauj", rodas mierinoša apziņa, ka tu arī varētu tā vai varbūt pat labāk – nē, ne jau skaut sirmo kļavu ar satrupējuša ozola spēku, bet veltīt tai vismaz tikpat izjustus vārdus, smeltus grafomānijas oekānā, kuru pat globālā sasilšana neizsusinās. Bet pašlaik mazvērtības kompleksu var mazināt, arī vērojot, kā Andrejam Elksniņam beigsies viņa pašaizliedzīgā cīņa pret Latvijas valsts pozīciju attiecībā uz Krievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Šis gadījums izskatās pēc tā, politkorektāk pārfrāzējot kādu rupju krievu izteicienu, ka katrai pārgudrai pakaļai atradīsies verķis ar vītni. Ja jau pat Jānis Urbanovičs ierunājies, ka Elksniņš būtu jāslēdz laukā no Saskaņas, ja pats nepratīsies izstāties, tad situācijas raksturošanai atkal vietā sena anekdote "izslēdza no gestapo rindām par nežēlību".
Elksniņa publiski paustās atklāsmes attiecībā uz Krimas piederību un Ukrainas karu liek domāt, ka šis visdrīzāk ir viņa izmisuma solis, krekla plēšana psihiskā uzbrukumā (līdzīgi kā Rēzeknes Bartaševiča asaras, apzinoties, kādas pārmaiņas nozīmē "Aļošas" novākšana), saprotot, ka cīņa zaudēta. Pretējā gadījumā nāksies piekrist tiem, kas saka: ja Elksniņš netiks atbrīvots no amata, tad uz Latvijas drošības dienestiem un valsts spēju izlēmīgi rīkoties vairs var necerēt. Cerēsim tomēr, ka Latvijas juristi šoreiz būs spējīgāki nekā 2012. gadā, kad viņi nespēja novērst referendumu par otro valsts valodu – lai gan tā iznākums bija tik labs, ka vismaz Lindermans par referenduma rosināšanu būtu pelnījis ordeni. Var jau būt, ka es no savas vardes perspektīvas vienkārši nesaprotu, kādu misiju Elksniņam atvēlējuši tie, kas gādā par Latvijas valsts drošību. Varbūt viņa misija ir būt oranždzeltenam mušpapīram?
Šīs SestDienas, 11.-17. novembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Vilku runa
Vīru kopa Vilki par Latviju, vērtībām un to, kā apzināt un celt gaismā savus varoņus
PASAULĒ. Latīņamerikas kreisais pagrieziens
Teju visās Latīņamerikas valstīs atkal pie varas nonākuši kreisi noskaņoti politiķi. Eksperti šādu virzību dēvē par kārtējo sarkano (rozā) vilni, bet kādi ir šī „kreisā pagrieziena” cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?
TĒMA. Gaiss un pretgaiss
Iemesls, kāpēc pēc PSRS sabrukuma gan Krievijas, gan Ukrainas arsenālā bija tik daudz dažādu pretgaisa aizsardzības sistēmu, ir vienkāršs – PSRS radīja ieroci pret ikvienu lidaparātu, ko NATO aukstā kara laikā spēja pacelt gaisā. Kā tas atsaucas uz pašreiz notiekošo karu Ukrainā, un kādas mācības no tā var gūt Latvija?
IZPĒTĪTS. Mākslīgais intelekts tulko dzīvnieku valodu
Vairākos zinātniskos projektos pētnieki apmāca robotus atšifrēt dzīvnieku valodu un sazināties tajā. Vai mākslīgais intelekts jau pavisam drīz spēs to, par ko cilvēki līdz šim tikai fantazējuši?
LAIKA MAŠĪNA. Vašingtonas gaisa vārti
Pirms 60 gadiem ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs un viņa priekštecis Baltā nama saimnieka amatā Dvaits Eizenhauers piedalījās Vašingtonas pievārtē uzceltās jaunās Dallesa starptautiskās lidostas svinīgajā atklāšanā. Tās celtniecība izmaksāja tam laikam milzīgu summu, un tikai ar laiku lidostai izdevās iekarot savu vietu un pierādīt nozīmi
CEĻOJUMS. Dzeltenie tramvaji pasaku pilsētā
Atmiņu fragmenti un smaržas kārdina vēl un vēlreiz atgriezties Lisabonā – pilsētā ar īpašu gaismu, skaistiem skatiem un mūžīgi nenoķeramiem ūberiem
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES