Kaisle jāregulē bezkaislīgi

Pietika tikai tiesībsarga institūcijai 23. janvāra raidījumā Krustpunktā izteikties par šo jautājumu, kad Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks viņam nosūtīja bargu vēstuli, aicinot, Barvikaprāt, apzināti nemaldināt sabiedrību, "plašsaziņas līdzekļos publiski izsakot dažādus uz faktiem nebalstītus pieņēmumus. Šādu rīcību var uzskatīt par apzinātu un ļaunprātīgu melu izplatīšanu par 21 000 Latvijas mednieku un viņu ģimenēm, piedevām vēl apzināti kurinot naida runu un veicinot sabiedrības šķelšanu". Kā arī informējot, ka, piemēram, "Mičiganas Universitātē (ASV) 2012. gadā veiktais pētījums par medību ietekmi uz mūsdienu cilvēkiem parāda, ka medības ir vienīgais brīvā laika aktivitātes veids, kas ne tikai nodrošina fiziskās aktivitātes, bet arī veselīgu uzturu". Barviks arī izteica vēlmi vērst tiesībsarga uzmanību uz to, ka "mednieki visā pasaulē ir ļoti azartiski dabas aizsargi. Savukārt vides aizstāvji, kas nav mednieki, bieži vien izrāda agresiju, ar meliem un puspatiesībām cenšoties veidot sabiedrības viedokli, piedevām vēl veicot ziedojumu vākšanas akcijas".

Juris Jansons atbildē izteica atzinību rakstītāja zināšanām gan par pagājušā gadsimta psihiatru un psihoanalītiķu darbiem, gan par Amerikas Savienoto Valstu veiktajiem pētījumiem par medību ietekmi uz cilvēka psihi. "Tomēr pastāv pamatotas šaubas, ka Jūsu pieminētās atziņas pierāda medību pozitīvo ietekmi nevis uz cilvēka kā tāda, bet tieši uz bērna veselību un drošību kopumā. 

Vēršu Jūsu uzmanību, ka nepilngadīgo personu psihoemocionālie procesi būtiski atšķiras no pieaugušas personas, proti, bērns nav mazs pieaugušais."

Komentāri pie tēmai veltītajiem rakstiem rāda, ka arī mednieku starpā nav vienprātības jautājumā, vai dot ieroci sešpadsmitgadniekam. Lūk, viens ieraksts: "Par puišeļiem medniekiem tikko runāju ar vienu medību kolektīva vadītāju, viņš (ar emocionāliem vārdiem, ja saprotat, ko domāju :)) – lai viņi tur Rīgā pieņem kādus likumus grib, viņu medību kolektīvā neviens nepilngadīgais nešaus! Jo sūdu gadījumā jāatbild vadītājam."

Kamēr cilvēki šaudās ar argumentiem un daļa mežazvēru guļ, SestDiena izmantoja iespēju par šo un citiem ar medībām un zvēriem saistītiem jautājumiem izvaicāt zoologu, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošo pētnieku Jāni Ozoliņu.

Kāda bija mednieku sabiedrība, kad tu pats bijis mednieks?

Es faktiski biju pusprofesionāļu vidē, Mežierīcības institūta kolektīvā, man nav bijusi iespēja medīt ar cilvēkiem, kas nav mežu nozares darbinieki. Par tālaika ierindas mednieku runājot, tur bija klāt negausības moments, jo bija valsts sagāde, nododamo aļņu norma, gribējās, lai arī pašiem tiek vairāk, un rezultātā bija daudz puspatiesību, tika slēpts patiesais dzīvnieku skaits, pievērtas acis uz zaudējumiem, ko cieta valsts. 

Vai tagad mednieki ir mainījušies?

Tagad mednieki ir ļoti dažādi. Vieniem tā ir etiķetes sastāvdaļa, viņu sociālais stāvoklis pieprasa būt medniekam. Bija jau arī tajā laikā nomenklatūra, bet es tādā vidē neesmu medījis. Man šķiet, ka tagad tādu ir vairāk, kas nav izauklējuši medību kaisli kopš bērnības un jaunības, bet kļuvuši par medniekiem tāpēc, ka viņu sociālā vide prasa.

Ja jau pieminēji bērnību un jaunību, varam ķerties pie aktuālākās tēmas – vai tu atbalstītu atļauju šaut medībās no 16 gadu vecuma?

Tad jāatgriežas pie medību pamatpazīmēm. Galvenā pamatpazīme ir dzīvnieka nogalināšana. Man nav stingra viedokļa, bet domāju, ka lēmums, vai nogalināt, ko, kad, cik daudz un kāpēc, būtu jāpieņem nobriedušam cilvēkam. Sešpadsmit gadu ir par ātru.

Debatēs šīs tiesības tiek salīdzinātas ar autovadīšanas tiesībām. Bet tur prasmju un atbildības līmenis ir drusku citā kategorijā. Jā, tā ir liela atbildība – vadīt automašīnu, to mācās tikai pieredzējuša autovadītāja klātbūtnē, bet tur galvenās ir tehniskās prasmes un prasme noslāpēt savu pārgalvību, bet tur trūkst kaisles momenta.

Tur "kaisles izšāviens" uzreiz nozīmē satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Jā, bet ar medībām ir citādi. Tad man nāk prātā salīdzinājums ar dzimumaudzināšanu un seksu. Dzimumaudzināšanu mēs mācām jau agri, tomēr sabiedrībā eksistē tabu, un par dzimumattiecībām ar nepilngadīgajiem draud kriminālatbildība. Ar medībām ir drusku līdzīgi. Lēmums nogalināt ir saistīts ar personības briedumu un izaugsmi. Protams, tas ir dziļi individuāli, viens sāk ar seksu nodarboties pusaudža vecumā, un nekas slikts ar viņu nenotiek. Bet vērtēt mednieka izaugsmi pēc tā, cik agri viņš ar medībām sācis nodarboties, manuprāt, nav pareizi, tas neliecina par to, ka problēma būtu līdz galam saprasta. Tieši tāpēc, ka lēmuma pieņemšana par dzīvības atņemšanu ir saistāma ar personības briedumu.

Tātad tu balsotu par 18 gadiem?

Jā, no pilngadības, kā Eiropā pieņemts. Ja Somijā to dara ātrāk – nu, lai dara. Mūsu situācijā es tiesības medībās izmantot šaujamieroci no 16 gadu vecuma neatbalstītu.

Lai gan tiešām ir redzēti pat divpadsmitgadnieki ar nosvērtu raksturu, kam jau var uzticēt ieroci, gan diemžēl ne viens vien mednieks vīra gados, kuram ir dabas dots talants un enerģija veidot sabiedrībā priekšstatu par medniekiem kā brutāliem, aprobežotiem un paštaisniem tēviņiem.

Ir cilvēki, kuri nekad nekļūst pieauguši. Medības ir kaisle, un, ja arī tā ir, jāpaciešas līdz pilngadībai. Nezinu, vai vajag
šo kaisli speciāli modināt nenobriedušā vecumā.

Atšķirībā no makšķerēšanas, kur noķertu zivi gandrīz vienmēr var dzīvu atlaist atpakaļ (un makšķernieki mūsdienās arvien vairāk tā dara, savienodami kaisles apmierināšanu ar iespēju nenogalināt, ja neesi izsalcis), medības vienmēr ir nogalināšana, turklāt lēmums bieži vien jāpieņem sekundes daļās.

Turklāt zīdītājdzīvnieki tomēr ir augstākas būtnes, tās ir mums līdzīgas. Un putni lido, tas ir brīnums!

Mūsdienu sabiedrībā medībām tātad ir sava vieta?

Noteikti. Mednieka kaisle cilvēkā eksistē, lai arī ne katrā cilvēkā, un tā var arī novirzīties uz kaut ko citu. Cita lieta, vai šī kaisle vienmēr ir saistīta ar vēlmi un spēju nogalināt, bet smadzeņu garozā tie centri, kas rada mednieka kaisli, fotomednieka kaisli vai kolekcionāra kaisli, atrodas stipri tuvu.

Ko tu teiktu tiem, kas uzskata, ka medības mūsdienās ir anahronisms un tās vajadzētu aizliegt?

Teiktu, ka viņš ir utopists. Tam nav nekāda pamata. Mūsdienu kultūrvidē daba tomēr ir kaut kādā veidā jāregulē.

Daba pati nenoregulēs?

Daba var noregulēt, bet tad mums jāmaina sava kultūra, jākļūst tādiem kā indieši, kas ļaujas, lai daļu viņu ģimenes apēd tīģeris, un vēl pateicas par to, ka apēstie ģimenes locekļi nonāk laimīgākā pasaulē. 

Eiropas kultūrā medībām ir sava vieta, un, tās aizliedzot, vismaz uz kādu laiku iestātos haoss.

Daba pašregulējot piedāvātu lielāku dzīvnieku skaitu, nekā cilvēkam gribas?

Tieši tā, kultūrainavā daba piedāvā lielāku dzīvnieku skaitu, nekā cilvēkam gribētos. Tas visvairāk attiecas uz barības piramīdas pamatni – zālēdājiem. Attīstoties lopkopībai, arī plēsējiem tiek piedāvāta diezgan plaša izvēle ārpus savvaļas sugām, piemēram, no aitkopības, kas tagad Latvijā izplatās.