Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Sīkumi ikdienas uzlabošanai

Depresija un stress – divas moderno laiku ķibeles. Depresija – neapmierinātība ar pagātnes darbībām, stress – bažas par rītdienu. Nav noslēpums, ka milzīga neapmierinātība ar notiekošo valda sabiedrībā gan tepat, Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī manis paša nemitīgās pārdomas par pagātni un nākotni mudināja ķerties klāt šai tēmai. Taču atrast risinājumu depresijai, stresam un citām ar mūsu garīgo un psiholoģisko labsajūtu saistītajām nebūšanām, izrādās, nav nemaz tik sarežģīti. Apzinātības metodes, meditācija, dažādas terapijas, elpošanas vingrinājumi un pat ēšanas veidi un diētas ir tie rīki, kurus var samērā vienkārši izmantot un kuri neprasa lielus ieguldījumus, toties var izrādīties pat ļoti efektīvi un ikdienā palīdzēt jebkuram.

Novērtēt labo

Mūsdienās vidusmēra ģimenes cilvēkam stresa un depresīvu izjūtu pārvarēšana reizēm nenāk viegli. Tāpēc savā ģimenes rutīnā ir vērts ieviest, piemēram, tādu pavisam vienkāršu lietu – katru reizi pēc vakariņām (kuras būtu labi ik dienas ieturēt visiem kopā) ikviens pie galda sēdošais pasaka, piemēram, trīs pateicības par tajā dienā notikušajām labajām lietām. Tam nav reliģiska rakstura un nav arī nekādas dziļākas apakšdomas. To vajadzētu darīt tikai un vienīgi tādēļ, lai dienas beigās novērtētu visu labo, kas ar mums "sliktajā" pasaulē ir noticis. Tas ir pavisam vienkāršs, turklāt – kas mūsdienās nebūt nav mazsvarīgi – bezmaksas veids, kā uzlabot savu ikdienu. Ar un par sīkumiem.

Taču, pirms iedziļinos, cik nozīmīga ir pateicība, cik svarīgi ir novērtēt mirkli un vērtīgo "šeit un tagad" apziņu, ir būtiski pieminēt kādu lietu depresijas un stresa sakarā. Lai arī stresu un depresīvas sajūtas mēs no brīvas gribas neizvēlētos, tās tomēr ir vajadzīgas. Nav runas par ilgstošu depresiju, kas jau uzskatāma pat par slimību, vai par hronisku stresu, ko vaino arī kā daudzu slimību iemeslu. Runa ir par to, ka mūsdienu Rietumu pasaulē katra melanholiskā noskaņa vai nelielais uztraukums uzreiz tiek uzlūkots kā drauds. Farmācija tam piedāvā tūlītējus risinājumus nervu zāļu formā, kam problēmu it kā vajadzētu atrisināt.

Latvijas Psihoterapeitu asociācijas prezidents Elmārs Tērauds norāda, ka, īpaši jaunu cilvēku vidū, nereti ir tieksme meklēt ātrus risinājumus, izmantojot ķīmiskus preparātus. Taču slikta garastāvokļa apzīmēšana ar depresiju patiesībā nodara kaitējumu vispārējai sabiedrības uztverei par depresiju kā nopietnu slimību. Patiesībā nebūtiskas garastāvokļa svārstības, tostarp neliela nomāktības sajūta, ir vajadzīgas to rūdīšanas efekta dēļ. Proti, cilvēks labi zeļ un plaukst, īpaši ilgtermiņā, ja viņa sajūtu pasaule spēj piedzīvot daudzveidību.

Cilvēkam ir jāizjūt gan bēdas, gan prieki, gan aizkustinājums, gan garlaicība. Tieši šādi apstākļi – pilns emociju spektrs – spēj sagādāt vislielāko apmierinātību ar dzīvi.

Līdzināšanās uz augšu

Mūsu laimes un dzīves apmierinājuma sajūtas rodas, pateicoties ķīmisku reakciju virknei. Labsajūtas un laimes hormonu izdalīšanās ir tas, kas mums sniedz šīs patīkamās sajūtas. Tā kā šo hormonu izdalīšanās ir reakcija uz kādu stimulu, cilvēks nemitīgi tiecas tos atrast. Tieši tāpēc, kā noskaidrots pētījumos, cilvēks mūsdienās arī savā telefonā ieskatās vidēji vismaz 100 reižu dienā, katru reizi meklējot stimulus, kas ļautu izbaudīt, piemēram, laimes hormona dopamīna radītās sajūtas.

Interesants pētījums veikts ar cilvēkiem, kuri laimējuši loterijā. Noskaidrots, ka šie cilvēki, lai gan sākotnēji bijuši priecīgi, mazliet vairāk nekā pēc gada nebija īpaši laimīgāki par tiem, kuri loterijā vispār nebija piedalījušies. Šo efektu, ka viss atgriežas sākotnējā līmenī, sauc par hēdonisko adaptāciju. Piemēram, tu sēdi jūras krastā, baudi skaistu vasaras saulrietu. Priecājies. Taču tad tev ienāk prātā, ka ar vīna glāzi šis skats būtu vēl jaukāks. Nākamajā dienā jau sēdi ar vīnu. Tikai tad saproti, ka pilnai laimei vēl trūkst nelielas uzkodas ar sieru un olīvām. Pēc vēl kāda laiciņa sāc domāt, ka varbūt vajadzētu šo skatu baudīt nevis tepat, Jūrmalas Bulduros, bet gan Taizemē vai Havaju salās. Tā izpaužas mūsu mūžīgā dzīšanās pēc kaut kā vairāk.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata