Tas, ka J. Žagars ir vairāk nekā ierindas deputāts, jūtams, kad tiekamies pie mēra Ginta Šķendera. Tieši Žagars visplašāk izklāsta Cēsu nākotnes redzējumu, saskatot perspektīvu nevis ražošanā, bet tā saucamajā pastarpinātajā ekonomikā: «Radot labu vietu dzīvošanai - labas skolas, labus bērnudārzus, labas aktīvas atpūtas iespējas, dabas apstākļi, drošība, vēsturiska pilsēta, sakārtotas ielas, kultūras pieejamība, - mēs motivējam vairāk izvēlēties Cēsis kā dzīvesvietu.» G. Šķendera un viņa vietnieka Jāņa Rozenberga viedokļi ar šo redzējumu sakrīt. Mēra krēslu J. Žagars nekad neesot vēlējies ieņemt, jo viņa pamatprofesija ir aktieris un nav plānu arī pamest savu biznesu. J. Žagars arī nav izlēmis, vai kandidēs nākamajās vēlēšanās vispār, un pieļauj, ka deputāta statuss varētu būt interešu konfliktā ar koncertzāles projekta vadītāja amatu.
Vaicāts, kāpēc tieši viņš uzvarēja konkursā uz šo vietu, J. Žagars uzskaita, kādiem kritērijiem bijis jāatbilst - neviens no pārējiem pretendentiem šīm prasībām neatbilda, bet pieredzējuši kultūras menedžeri nevēlējušies pretendēt, par spīti algai - Ls 700 uz rokas, kas Cēsīm ir visai laba summa. Konkursu vērtēja izpilddirektora Andra Mihaļova vadīta komisija, taču tieši izpilddirektors ir galvenais J. Žagara oponents domē un ar kolēģi nesveicinās un nesarunājas. J. Žagars neslēpj, ka savulaik balsojis pret A. Mihaļova iecelšanu par izpilddirektoru, kaut startējuši no viena saraksta. A. Mihaļovs Tautas partijas sarakstā bija ar 2. numuru, bet svītrojumu dēļ nokrita uz 15. vietu un netika ievēlēts. J. Žagars uzskata, ka izpilddirektors nav lojāls domes vadībai, kas reizēm traucē konstruktīvi strādāt, tādēļ lietderīgi būtu mainīt domes nolikumu par izpilddirektora funkcijām. Toties A. Mihaļovs saka: es nesveicinos ar nekrietniem cilvēkiem, un konflikta sakni saskata vēl iepriekšējā sasaukuma laikā, kad iebildis pret Žagarkalna zemes privatizāciju par mazu summu. Privatizācijas darījums nenotika, J. Žagars min citu iemeslu - zeme atradās Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā un to nemaz nevarēja privatizēt pēc likuma.
Kādas pašvaldības iestādes darbiniece Dienai atzina, ka pilsētas vadību ciena, bet ir daži deputāti, kuri domājot vienīgi par savu labumu, ar to domājot pirmām kārtām tieši J. Žagaru. Viņa nevēlējās minēt savu vārdu, jo «mums te jādzīvo un jāstrādā». Tomēr J. Žagara minētie skaitļi ir pārliecinoši - Mākslas festivālu vasarā apmeklē vairāk nekā 15 000 cilvēku, bet Žagarkalnā ziemā atpūšas no 50 līdz 70 tūkstoši cilvēku un vasarā vēl 10-15 tūkstoši. Cik latu no uzņēmējdarbības nonāk Cēsu budžetā, viņš nezina teikt. Cēsu vadība J. Žagara iniciatīvas vērtē pozitīvi. «Ja pilsēta Mākslas festivālā iegulda tikai 5000 latu, bet pārējo naudu savāc Juris no sponsoriem, tad - par ko mēs viņu lamājam,» sacīja J. Rozenbergs, pieļaujot, ka citas pašvaldības būtu gatavas cīnīties par iespēju rīkot tādu festivālu, kas piesaista pilsētai viesus un spodrina tās tēlu. Aptaujātie cēsnieki pauda šaubas, vai J. Rozenbergs, kurš ir viens no reālākajiem mēra kandidātiem pēc nākamajām vēlēšanām, spēs nepakļauties J. Žagara ietekmei.