Aktīvi novecot nozīmē dzīvot ar piederības, līdzdalības un noderīguma sajūtu, ar prieku par dzīvi un sevi. Tā vai citādi - aktīvi novecot seniors var tad, kad iepriekšējās desmitgadēs attīstītās prasmes un iemaņas pēc aiziešanas pelnītā atpūtā veiksmīgi tiek pārnestas uz savu «mazo pasaulīti» - plānojot un organizējot savu dzīvi, respektīvi, dzīvojot.
Seniora dzīves pieredze apliecina to, ka bez darba nekas nerodas. Šoreiz - jāstrādā ar sevi. Tikai tā seniors var uzturēt savu kapacitāti un kreativitāti. Tas ļaus uztvert mūža atvasaru kā izaicinājumu un iespēju laiku.
Lai tā notiktu, sveicot Veco ļaužu dienā, kā gerontoloģijas profesors vēlos seniorus uzrunāt ar spārnotiem vārdiem. Varbūt noderēs!
Esiet priecīgi! No rīta, atverot acis, ieraugāt spoži spīdam Sauli. Esiet priecīgi - cik gaiša ir pasaule! No rīta atverot acis, redzat - līst lietus. Esiet priecīgi - reiz kuplos zāle un kādreiz krāšņi ziedēs puķes. Atcerieties - jūs nevarēs iepriecināt neviens un nekas, ja prieks nesāksies sevī.
Plānojiet savu dienu! Cik pilnīga un bagāta tā būs, atkarīgs no mums katra paša. Jāapciemo bērni un mazbērni, jātiekas ar draugiem un domubiedriem. Nāciet ar savām idejām un pienesumu, lai rosīgāk un saistošāk darbotos senioru klubiņš!
Saglabājiet un vairojiet savu radošumu! Rakstiet dienasgrāmatu. Varbūt dzeju? Klausieties radio, skatieties televīziju, domājiet un analizējiet! Dalieties pārdomās ar draugiem un tuviniekiem. Miniet krustvārdu mīklas.
Kustieties! Ne dienu bez fiziskām nodarbēm! Cik varat, tik dariet, bet ne mazāk. Gūstiet baudu no savas varēšanas un darīšanas! Kustība ir dzīvība, un dzīvība ir kustība.
Rūpējieties par sevi un vidi, kurā dzīvojat! Bez steigas regulāri uzposiet telpas, aplejiet ziedus, sakārtojiet grāmatu plauktu, vēdiniet telpas. Aprūpējiet savu vidi tā, lai tajā uzturētos ar prieku.
Domājiet par to, ko, cik un kā ēdat! Neļaujieties slinkumam, katru dienu gatavojiet svaigu ēdienu. Cik varat, aizmirstiet par sāli un cukuru. Parūpējieties par to, lai uzturā būtu gana sakņu un dārzeņu, rupja maluma graudu. Ēdiet bieži, mazām porcijām, ne vēlāk par sešiem vakarā.
Varbūt ir vērts no tā atteikties?! Ja esat smēķētājs, apsveriet, vai «sava norma» jau nav nosmēķēta. Atteikties uzreiz vai pakāpeniski - tas atkarīgs no katra paša.
Ejiet ļaudīs! Piederības un līdzdalības sajūta ir ļoti nepieciešama. Cilvēkam vajag cilvēku!
Centieties būt harmonisks! Neviens mūs nepazīst tik labi, kā mēs paši sevi. Mūža laikā esam apzinājuši sevis harmonizēšanas avotus. Laba grāmata, mūzika, meditācija, pastaiga mežā vai gar jūras krastu. Ja šī nodarbe būs patiesi relaksējoša, mums izdosies «noskalot ceļa putekļus» un ar prieku soļot tālāk.
Rūpējieties par savu personisko higiēnu! Allaž kopiet zobus un mutes dobumu. Matiem vienmēr jābūt tīriem, arī visam ķermenim. Jāmaina veļa, jākopj apģērbs. Ne vien ļaudīs ejot, bet arī, savās mājās esot, jābūt sakārtotam un sakoptam. Nekļūstiet vienaldzīgi pret savu izskatu!
Rūpējieties par labu miegu! Neņemiet gulēšanai vai snauduļošanai talkā dienu. Diena ir darbiem - naktsmiegs atpūtai.
Pieņemiet sevi, apkārtējo pasauli un esošo dzīvi sev par labu esam. Tas dos mieru, ļaus saskatīt jēgu un kopsakarības savā dzīvē.
Jānis Zaļkalns, gerontoloģijas profesors
Lepnumu un pašapziņu
Pagājusi vasara ar dziesmām, dejām un līksmi. Un nu - ražīgā rudens rāmumā - tuvojas senioru svētki - Starptautiskā Veco ļaužu diena. Svētku reizē pienākas apsveikumi, novēlējumi. Ko man gribētos novēlēt saviem vienaudžiem?
Vispirms - lepnumu un pašapziņu. Lepnumu par mums, par sevi. Mēs esam tie, kuri padomju nebrīves gados cēlām ne jau komunismu, bet Latviju, skolojām jaunatni, ārstējām cilvēkus. Nacionālās apspiestības laikā sargājām un saglabājām savu valodu, savu kultūru un tradīcijas. Droši var teikt, bez mums Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.
Tālāk - spēku! Lai netrūktu garīgā spēka pastāvīgi augt un attīstīties dziļumā, mācīties, darīt, negaidīt labākus apstākļus, tie var neiestāties. Gribētos arī novēlēt atteikties no citu cilvēku un apstākļu vainošanas, atrast veidu, kā pieņemt sāpes un iet tām cauri. Patīkami uzturēties sabiedrībā, kur cilvēki nevaimanā, nežēlojas. Ir paruna - katram mākonim sudraba maliņa, t. i., katrā nelaimē jāvar saskatīt iespējamo labumu.
Dzīve jāpiepilda ar emocijām - pozitīvām, nevairoties arī no negatīvām. Negribas taču visu laiku dzīvot tikai priekā. Anda Līce saka: vecumu mēs praktiski nosakām paši. Izvēlamies būt veci vai nesūroties un vecumu neievērot. Dalīties ar savu pieredzes un atziņu pūru.
Humora izjūtu - laikā, kad tik daudz juku un neskaidrību. Dzīvot ar skaistām atmiņām par vakardienu, baudīt šodienu un ar cerībām skatīties nākotnē.
Bet katram atsevišķi senioru svētkos - kādu labu vārdu, mīļu skatu, smaržīgu ziedu!
Beatrise Neimane
Līdzsvara atslēga
«Tikai možumā/Var dzīvesprieku gūt./Gadi neliedz mums/Vēl jauniem būt,» teicis J. Osmanis.
Šo dzejnieka atziņu praksē atbalsta Ķeguma novada pensionāri nūjotāji un domā arī, ka dzīvot darbīgi un godīgi ir garīgā līdzsvara un laimes atslēga.
Harijs Jaunzems, Ķeguma novada pensionāru biedrības pārstāvis
Nepazaudēt dzīves līkločos
Visi zinām, ka diena iesākas ar rītu, ar gaismu, ar putnu dziesmām, tikai dzīves gaitā katram cilvēkam jāiemācās paņemt šīs rīta stundas spirgtuma, saules gaismas un svaiguma sajūtas savām ikdienas gaitām.
Atzīstu, ka dienas solis kļuvis rimtāks, bet diena - darba diena garāka. Nu un tad - salieku darāmos darbus rindiņā un paspēju visus izdarīt. Ja visapkārt tik mīloši, labestīgi un atvērti cilvēki, tad diena nevar būt neizdevusies.
Arī mākonītim sava zelta maliņa, aiz katras neveiksmes - sava daļa patiesības, kas mani tikai norūda. Tā ir liela dāvana, ja šodien tu esi vajadzīga, ja tevi gaida un tu vari kaut daļēji attaisnot šo cilvēku uzticēšanos. Cenšos. Kā tas izdodas, lai vērtē tuvākie draugi, paziņas, līdzcilvēki. Novēlu katram senioram izbaudīt patiesa prieka, dvēseles atvērtības un gandarījuma sajūtu, ko sniedz labi un veiksmīgi padarīts darbs. Šīs sajūtas nav salīdzināmas, tās iespiežas dziļi sirdī un paliek atmiņā uz mūžu, tās paver ceļu jaunām idejām un jauniem darbiem. Manā dzīvē tādu brīžu ir daudz.
Novēlu katram atrast sevi un nepazaudēt dzīves līkločos. Tad viss notiks. Ja esi iesācis darbu, padari to, neliec vilties, citādi tavā vietā to padarīs cits, arī gandarījuma sajūta būs citam.
Laimdota Podze, biedrības Kurzemes rajona Politiski represēto klubs pārstāve