Jau ziņots, ka šajā konkursā kopumā no 51 iesniegtā projekta tika atbalstīti 17, apgūstot aptuveni 33 miljonus latu. Tajā pašā laikā aptuveni 14 miljonu latu palika pāri, uzskatot, ka neviens tos nav pelnījis. Atbalstītie projekti pārstāv kokrūpniecību, mašīnbūvi un metālapstrādi, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, pārtikas rūpniecību, ķīmisko rūpniecību, transportu un loģistiku, stāsta LIAA pārstāve Ilga Kikjauka un norāda, ka atbalstītie projektu iesniedzēji tiks atklāti pēc tam, kad būs noslēgti līgumi, un tas jāizdara mēneša laikā.
Savukārt kā galvenos pārējo 34 iesniegto projektu noraidīšanas iemeslus I. Kikjauka minēja neatbilstību reālajiem tirgus apstākļiem, ieguldījuma projekta pētniecībā un attīstībā neesamību un to, ka projektam trūcis ilgtspējības, piemēram, nav paredzēti pasākumi uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai un produkta vai pakalpojuma aizsardzībai.
Patlaban Latvijas uzņēmēji aizņemti ar rūpēm par peļņu un apgrozījumu, bet ieguldījumu veicināšana tā dēvētajos zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī ārvalstu investīciju piesaiste jomās ar augstu pievienoto vērtību šķiet pārāk ilgs un sarežģīts ceļš uz šiem mērķiem, domā DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Iemesls tam, ka mūsu valstī tiešām trūkst uzņēmumu, kuri var piesaistīt augstas pievienotās vērtības investīcijas, saistīts ar kvalificētu visu līmeņu darbinieku trūkumu, kas turklāt ir gadiem ilgi pastāvoša, neatrisināta problēma, pieļauj ekonomists Uldis Osis.
Tam nepiekrīt ekonomikas eksperts un uzņēmējs Jānis Ošlejs, kurš norāda, ka Latvijā daudziem uzņēmumiem būtu potenciāls piesaistīt augstas pievienotās vērtības investīcijas. «Iepriekš nebiju pat dzirdējis par šādu programmu, bet žēl, ka palika neizmantoti līdzekļi,» uzskata J. Ošlejs un pauž viedokli, «iespējams, mūsu valsts institūcijām uzdots pārāk skarbs uzdevums - atbalstīt tikai neapstrīdami drošus projektus, bet vajag atbalstīt arī riskantus projektus, jo, ieguldot vērienīgas investīcijas, uzņēmums var attīstīties un nodrošināt lielāku skaitu darbvietu, kas Latvijā ļoti vajadzīgas.»
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta direktore Maija Šēnfelde kritizē sistēmu, kāda valda, sadalot dažādu Eiropas mērogā finansētu projektu līdzekļus, gan uzsver, ka nav piedalījusies konkrēto projektu vērtēšanā. «Mums Latvijā atšķirībā no citām valstīm raksturīgi neatbalstīt savējos, bet vajadzētu dot iespēju katram projektam, kurā manāms attīstības potenciāls, jo tikai tā mēs varam uzlabot vispārējo ekonomisko situāciju,» uzskata M. Šēnfelde.
Pagaidām vēl nav precīzi zināms, kas notiks ar neizmantoto finansējumu. Ekonomikas ministrija pieļauj, ka valdība akceptēs tā pārdalīšanu atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā.