Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

19% no sauszemes teritorijas ir īpaši aizsargājami

Par to, cik daudz Latvijā ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT), kā tās tiek apsaimniekotas un kādi tajās ir spēles noteikumi, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Kā tiek piešķirts ĪADT statuss, kāds ir to īpatsvars un dalījums?

Priekšlikumu par ĪADT izveidi var iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, un tas jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Klāt gan jābūt nopietnam pamatojumam, tostarp par robežām. Lēmumu par jaunu ĪADT izveidi pieņem vai nu Saeima, vai Ministru kabinets atkarībā no ĪADT kategorijas. Atsevišķas ĪADT var izveidot arī pašvaldības. Saeima izveido tādas teritorijas kā dabas rezervāti, nacionālie parki un biosfēras rezervāti. Valdība nosaka aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus un dabas parkus, kā arī aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus. Pašvaldības var noteikt dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus. Pašlaik Latvijā ĪADT aizņem 19% no sauszemes. Daļa no ĪADT noteiktas kā Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas jeb Natura 2000, un tās veido 12% no sauszemes.

Kuras teritorijas tiek aizsargātas visstingrāk?

Visstingrākā aizsardzība tiek piemērota dabas rezervātiem. Tā pamatā ir tikai un vienīgi valsts zeme. Samērā stingrs aizsardzības režīms ir arī atsevišķās nacionālo parku zonās.

Latvijā, kā jau minējāt, ĪADT aizņem 19% no sauszemes. Kā tas ir citās Eiropas valstīs?

Īpatsvars visu laiku mainās, jo daudzas valstis vēl nav pabeigušas savu Natura 2000 tīklu izveidi. Arī Latvija to vēl līdz galam nav pabeigusi. Pēc pēdējiem datiem, Latvija starp Eiropas Savienības valstīm ĪADT īpatsvara ziņā ir ceturtā no beigu gala. Ir arī valstis, kurās Natura 2000 tīkls ir virs 30%.

Kurās valstis tas ir vislielākais?

Piemēram, Spānijā, Slovākijā un Slovēnijā ir liels aizsargājamo teritoriju procents.

Kādi ir galvenie kritēriji, lai kādu teritoriju iekļautu Natura 2000 tīklā?

Pamatā to nosaka divas direktīvas - tā sauktā Putnu direktīva un direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību jeb Biotopu direktīva (ar biotopiem mēs saprotam dabiski vai cilvēka ietekmē veidojušos teritoriju ar raksturīgiem savdabīgiem apstākļiem). Tā ka Natura 2000 iekļauto teritoriju mērķis ir konkrētu putnu, augu, dzīvnieku vai biotopu aizsardzība.

Kā ir ar saimniekošanu ĪADT, jo tajās ir arī privātīpašumi, - kas ir un kas nav pieļaujams?

Saimniekošanas noteikumi atkarīgi no teritorijas kategorijas, kas nosaka, cik stingri tā tiek aizsargāta. Dabas rezervātos ir aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība. Latvijā ir četri šādi rezervāti - Krustkalnu, Teiču, Moricsalas un Grīņu rezervāts. Kādreizējais Slīteres rezervāts tagad ir nacionālais parks. Dabas rezervātos ir atļauta, piemēram, zinātnisko pētījumu veikšana. Pārējās teritorijās, lai gan ar dažāda veida ierobežojumiem, saimnieciskā darbība ir atļauta. Pārsvarā ir mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar mežu izciršanu. Ir zemes lietošanas kategorijas maiņas aizliegumi. Piemēram, aizliegts pārvērst mežu par pļavu vai otrādi. Var būt aizliegta arī kūdras vai citu derīgo izrakteņu ieguve, tāpat kā var būt ierobežojumi vēja parku izveidei. Atsevišķas saimnieciskās darbības var veikt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu.

Cik daudz zemes ĪADT pieder privātpersonām, kas varētu būt ieinteresētas saimnieciskajā darbībā?

Kā jau minēju, dabas rezervātos ir valsts zeme, nacionālajos parkos arī ir mežu platības, kas pieder valstij, un tās pārvalda VARAM. Taču nacionālajos parkos, protams, ir arī privātpersonām piederoši īpašumi. Ja runā kopumā par mežiem, apmēram puse pieder valstij, puse - privātīpašniekiem. Šī proporcija ir spēkā arī attiecībā uz ĪADT. Savukārt lauksaimniecības zemes ir privātas, tikpat kā nekas nepieder valstij.

Kādi ierobežojumi ir lauksaimnieciskajai darbībai?

Pārsvarā nekādi. Retos gadījumos ir uzaršanas aizliegums vietās, kur ir bioloģiski vērtīgs zālājs. Piemēram, attiecībā uz lopu ganīšanu nekādu ierobežojumu nav.

Ja runājam par ierobežoto meža ciršanu ĪADT, kā ir ar kompensācijām īpašniekiem?

No 2006. gada līdz 2012. gada beigām kompensācijās izmaksāti teju deviņi miljoni eiro. Pēc 2012. gada mainījās regulējums - no vienreizējā maksājuma pārgājām uz ikgadēju maksājumu. Tā ka kopš 2013. gada katru gadu kompensācijās izmaksājām 658 000 eiro. Daļa mežu īpašnieku kompensāciju saņem no Lauku attīstības programmas.

Vai arī lauksaimniekiem ĪADT ir pieejams kāds atbalsts?

Jā, ir atbalsta maksājums par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un Natura 2000 maksājums. No 2007. gada līdz 2014. gadam no Lauku attīstības programmas izmaksāts 45,91 miljons eiro.

Vai valsts arī atpērk privātīpašnieku zemi ĪADT?

Pašos pirmsākumos bija paredzēta zemes maiņa, proti, īpašniekam tika piedāvāts līdzvērtīgs zemes gabals citviet. Tā kā šis regulējums netika ieviests, tika izstrādāts jauns - zemes atpirkšana. Taču zemes īpašnieki par to neizrādīja lielu interesi. Tā ir liela atšķirība, piemēram, no Somijas, kur šādu zemju īpašnieki labprāt tās pārdod valstij. Likumā gan ir noteikts, ka valstij pieder pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks savu zemi vēlas pārdot. Taču jāatzīst, ka tas netiek darīts finansējuma trūkuma dēļ. Piemēram, kad tika veidots Pāvilostas Pelēkās kāpas liegums, tur bija arī privāti apbūves gabali, taču summas, kuras prasīja īpašnieki, nebija reāli samaksājamas, tāpēc teritorijas palika privātīpašumā.

Kāda ir saimniekošanas prakse Natura 2000 teritorijās?

Jāpiemin, ka arī valsts ir viens no saimniekiem šajās teritorijās. Ar apsaimniekošanu nodarbojas, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde. Tomēr nepietiekama finansējuma dēļ apsaimniekošana pilnā apjomā netiek veikta nedz valsts, nedz privātajās zemēs. Par to liecina, piemēram, pļavu aizaugšana. Tieši ar pļavu apsaimniekošanu situācija ir vissliktākā. Ja pļavu nepļauj un nenogana, tā aizaug un atsevišķas augu sugas vienkārši izzūd. Atšķirībā no pļavām mežā bieži vislabākais apsaimniekošanas veids ir nekā nedarīšana. Privātie zemes īpašnieki darbojas gan kā tūrisma pakalpojumu sniedzēji, gan kā dabas vērtību uzturētāji. Piemēram, tiek turēti lopi, lai varētu noganīt pļavas, tiek veikta dabai draudzīga mežu apsaimniekošana, veicot izlašu cirtes un veidojot mūžīgā meža pieeju. Tas nozīmē, ka mežs visu laiku tiek saglabāts.

Kādu summu valsts atvēl ĪADT apsaimniekošanai? Jūs minējāt, ka finansējuma trūkst. Cik daudz?

Šo teritoriju apsaimniekošanai nauda ir atvēlēta gan no valsts budžeta, gan Eiropas struktūrfondiem. Piemēram ir arī Life + programmas finansējums atsevišķiem dabas aizsardzības pasākumiem. Rēķinot visu pieejamo finansējumu kopā, tostarp arī privāto, Latvijā tas ir 14 eiro uz vienu hektāru gadā. Pēc mūsu aplēsēm, labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai būtu nepieciešami 60 eiro uz vienu hektāru gadā. Protams, tas ir ideālā variantā. Ir jāvērtē, kas no šajos 60 eiro ierēķinātā veicams prioritāri. Pašlaik finansējums tiek izlietots gan tūrisma infrastruktūras izveidei un uzturēšanai, gan pļavu pļaušanai un krūmu izciršanai, kā arī ūdens straujteču atjaunošanai, attīrīšanai no kokiem, gan teritoriju dabas aizsardzības plānu sagatavošanai.

Ja šī starpība ir tik liela, kas ir tie darbi, kuri netiek izdarīti?

Daudz tiek veikts nepilnā apjomā, mazāk, nekā to vajadzētu. Es jau minēju pļavu aizaugšanu. Vēl var minēt biotopu atjaunošanu, kas vietām būtu nepieciešama, nepietiekamu tūrisma infrastruktūras attīstību vietās ar lielu apmeklētāju plūsmu. Taču kopumā situācija noteikti nav kritiska.

Kā ir ar tūrisma iespējām ĪADT? Piemēram, vai drīkst makšķerēt?

Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži, arī atsevišķas nevalstiskās organizācijas veido būtisku daļu tūrisma infrastruktūras - dabas takas, laipas, skatu torņus. Pēc tā ir liels sabiedrības pieprasījums, un tiek ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda. Protams, finansējums nepieciešams arī infrastruktūras uzturēšanai, jo koka konstrukcijas apmēram pēc pieciem septiņiem gadiem jau ir nolietojušās un jāmaina. Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā ir atrodama informācija tūristiem, tai skaitā ĪADT interaktīvā karte, kur uzklikšķinot redzamas gan viesu mājas un ēdināšanas iespējas, gan laivošanas un velo maršruti, kā arī putnu un dzīvnieku vērošanas iespējas, tāpat arī dabas takas. Medības un makšķerēšana ir aizliegtas dabas rezervātos. Nacionālajos parkos un citās teritorijās tās ir atļautas, bet var būt kādi papildu nosacījumi. Tas attiecas arī uz makšķerēšanu. Var būt kādi sezonāli liegumi vai makšķerēšanas aizliegums no laivām. Bet tas ir individuāli katrai konkrētajai teritorijai.

Kādi ir būvniecības ierobežojumi aizsargājamās teritorijās?

Tas atkarīgas no tā, kādai kategorijai teritorija pieder. Taču pārsvarā aizliedzam nevis būvniecību, bet zemes lietošanas kategorijas maiņu. Tas nozīmē, ka, piemēram, meža zemi vai pļavu nevar pārvērst par apbūves zemi. Tie ir ierobežojumi no mūsu puses, jo būvniecības ierobežojumi var būt arī attiecīgās teritorijas plānojumā. Atsevišķos gadījumos zemes lietošanas kategorijas maiņa ir iespējama tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu.

Ja kādā zemes gabalā ir veci apbūves pamati, vai uz tiem var būvēt jaunas ēkas?

Parasti šādas teritorijas tiek iekļautas neitrālajā zonā, kur nav šo būvniecības vai zemes lietošanas kategorijas maiņas ierobežojumu. Tās pārsvarā ir teritorijas, kuru dabas vērtība nav pārāk augsta un jau ir apbūve.

Dabas fonds uzskata, ka ĪADT saraksts būtu papildināms ar jaunām teritorijām. Taču vienmēr rodas ekonomiski pretargumenti, jo kādas teritorijas iekļaušana šādā sarakstā samazina to teritoriju platību, kas pieejamas investoriem rūpnieciskai darbībai. Kā rast balansu?

Teritoriju veidošana ir smags process, kas parasti aizņem ilgu laiku, vairākus gadus. Katru reizi, veidojot jaunu ĪADT, ir šī interešu sadursme starp dabas vērtībām un ekonomisko izdevīgumu. Pašlaik, lai izveidotu jaunu aizsargājamo teritoriju, nepieciešams ļoti nopietns zinātniskais pamatojums, kādēļ būtu jānosaka saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Kad izveidota jaunākā ĪADT?

Pirms diviem gadiem Siguldas novadā - pamatā uz privātīpašniekiem un pašvaldībai piederošas zemes.

Vai pašlaik ir kāda teritorija aktuālajā darbakārtībā?

Jaunajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā paredzēts līdz 2020. gadam nokartēt visus Latvijas īpaši aizsargājamos biotopus, lai iegūtu pilnu informāciju. Kamēr šis process vēl nav pabeigts, negribētos veidot jaunas aizsargājamās teritorijas. Par jaunu teritoriju veidošanu varēsim runāt tikai pēc 2020. gada.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, kas aizņem 1 223 906 hektārus jeb 17% sauszemes un 436 468 hektārus jeb 15% no jūras teritorijas
Platības ziņā vislielākais ir biosfēras rezervāts - 29% no kopējās ĪADT platības -, seko aizsargājamās jūras teritorijas - 26% un dabas liegumi - 14%
Latvijā ir četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 261 dabas liegums, 42 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi un viens biosfēras rezervāts
Avots: VARAM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?