Šādas iespējamās izmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju vecuma īpatsvaru demogrāfs Ilmārs Mežs dēvē par šī gadsimta lielāko Eiropas problēmu. Kā risinājumu viņš min imigrāciju, jo ar iekšējiem resursiem situāciju nevarēs izlīdzināt. «Eiropā šāda problēma būs gandrīz visās valstīs, tomēr dažās imigrācija būs samērojama. Ziemeļeiropā un Francijā pašlaik to mēģina izmisīgi risināt, bet Latvijā, ja netiks mainīta attieksme, tas mūs iznīcinās,» pesimistiski prognozē demogrāfs. Kā labu piemēru viņš min Igauniju, kur valsts mērķtiecīgi atbalsta jaunās ģimenes, savukārt situāciju Latvijā dēvē par domāšanu par tuvākajiem gadiem, nevis paaudzēm. Pensijas vecuma paaugstināšanu I. Mežs raksturo kā neizbēgamu.
Jau vēstīts, ka valdība nolēmusi paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem jau no 2014. gada. Tas notiktu pakāpeniski līdz 2020. gadam. Pirmos tas skartu apmēram 50 tūkstošus cilvēku, kuri dzimuši no 1952. līdz 1957. gadam. Likumprojekts vēl būs jāpieņem Saeimā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš konceptuāli atbalsta pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014. gada, ziņo aģentūra LETA. Prezidents min trīs galvenos nosacījumus pensionēšanās vecuma pakāpeniskai palielināšanai: pirmkārt, nepieciešams saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju bez termiņa ierobežojuma, otrkārt, neatliekami jāpievēršas nodarbinātības jautājumu risināšanai, treškārt, pensionēšanās vecuma palielināšanas solis nedrīkstētu būt pārāk liels.
Vēl vairāk - līdz 67 gadiem - celt pensijas vecumu paredzēts Polijā. Šādu lēmumu šonedēļ atbalstījusi Polijas valdošā koalīcija, paredzot, ka pensijā varēs doties arī agrāk, bet līdz ar to tās apjoms būs mazāks, ziņo Reuters.