Mana iekšējā prognoze bija - vai nu neievēlēs nevienu, vai ievēlēs Andri Bērziņu. Vairāk cerēju, ka neievēlēs nevienu un tad būs otrā kārtā.
Vai bija kādas partiju vienošanās, kas lika tā domāt?
Vienotībai bija pilnīga pārliecība, ka mēs atbalstām Valdi Zatleru. Mums nebija ne mazāko šaubu. Par savām 33 balsīm mēs varējām būt pārliecināti. Nekādās citās aizkulišu sarunās neviens mūs neiesaistīja. Taču, vērojot savus kolēģus parlamentā, varēja tādas prognozes izdarīt.
Ko Vienotība darīja, lai nodrošinātu savam prezidenta amata kandidātam Valdim Zatleram Saeimas vairākuma atbalstu? Vai jūs piedāvājāt citām frakcijām, piemēram, atbalstīt to likumdošanas iniciatīvas, lai vienotos par atbalstu prezidenta vēlēšanās?
Mēs runājām koalīcijā. Mēs arī redzam, kā mainījās zaļo zemnieku viedoklis. Pirmajā Dombura raidījumā [LTV1 Kas notiek Latvijā?] Augusts Brigmanis solīja nodrošināt vienprātīgu atbalstu, tad evolucionēja, ka daži varbūt nebalsos. Beigās teica, ka viņa balss ir garantēta. Mēģinot runāt ar Saskaņas centru, visās sarunās SC stūrgalvīgi apgalvoja, ka tas ir tikai koalīcijas uzdevums ievēlēt Valsts prezidentu, kam negribēju piekrist, jo tas ir visu parlamentāriešu uzdevums. SC to redzēja kā vienīgo iespēju, kā nokļūt koalīcijā tūlīt. Tikai tad, kad viņi būtu koalīcijā, par to varētu lemt. Pēc prezidenta paziņojuma, ka viņš varētu rosināt Saeimas atlaišanu, Saskaņas centram jau parādījās politiska nepieciešamība balsot par Zatlera kungu, jo viņš ir pirmā valsts augstākā amatpersona, kas atklāti aicināja ņemt valdībā Saskaņu, lai gan arī Saskaņa nebalsoja par Aināra Šlesera izdošanu [atļauju kratīšanai dzīvesvietās]. Saskaņa balsoja arī par to, lai krimināllikuma grozījumi par partiju finansēšanas pārkāpumiem tiktu atdoti atpakaļ valdībai. Pēc tāda politiska augsta atbalsta uzskatīju, ka viņiem ir pienākums balsot par prezidentu.
Vairāki Saskaņas centra deputāti atklātajā frakcijas sēdē izteica atbalstu Valdim Zatleram. Kas, jūsuprāt, varēja mainīties pa vienu dienu?
Pa vienu dienu notika Latvijas politikas klasika. Droši vien bija kādas sarunas, kurās cilvēki, kas pieņem lēmumus nevis frakcijās un valdēs, panāca, ka tiek ievēlēts Andris Bērziņš.
Vai jums nebija grūti balsot par Valdi Zatleru, jo viņa lēmums rosināt Saeimas atlaišanu var būtiski ietekmēt jūsu politisko karjeru?
Es uzskatu, ka politiķis nevar vadīties no emocijām. Politiķis tomēr ir tautas pārstāvis. Es neievēlēju Zatleru pirms četriem gadiem, kad mēs bijām opozīcijā. Mēs toreiz protestējām nevis pret kandidātu, bet pret veidu, kā viņš izraudzīts. Taču toreiz bija skaidrs, kas balso par Zatleru. Tagad nav skaidrs, kas ievēlēja Bērziņa kungu. Varbūt viņš pats to zina, bet tas netiek atklāts. Piesegšanās ar aizklātiem balsojumiem ir pārprasta sevis sargāšana un pārprasta aizklātā balsojuma jēga. Arī pirmskara parlamentā juristi skaidri uzsvēra - deputātiem ir jāapzinās, ka viņi vēl prezidentu, izpildot savu vēlētāju gribu. Lai vēlētājs varētu politiķi vērtēt, viņam jāzina, kādus lēmumus politiķis pieņem. Tā ēna krīt uz visiem, un savstarpēji ir tā sajūta, ka kāds kādam melo.
Vienotība ir aicinājusi Valdi Zatleru pie sevis, bet atkārtošu - vai jums nav aizvainojuma, jo viņa lēmums ir ietekmējis jūsu politisko karjeru? Jums var nebūt viegli iegūt tik lielu pārsvaru nākamajā Saeimā, lai būtu tās priekšsēdētāja.
Es neskatos uz politiku kā uz amatiem, bet kā uz darbu. Prezidents pamatoja savu lēmumu. Uzrunā Saeimas sēdē, atbalstot Valdi Zatleru, es teicu, ka ar lēmumu numur divi ir parādīts, ka valstij ir svarīgs princips numur viens - tas ir, ka jebkas ir jābalsta uz tiesiskiem un likumīgiem pamatiem. Mans pirmais vērtējums pēc prezidenta paziņojuma bija, ka tas ir emocionāli taisnīgs lēmums sabiedrībai. Vai tālāk sekos šie racionālie soļi, kuri uzlabos un mainīs šo situāciju? Tie kompromisi, ko veic Vienotības politiķi, ir palikuši nesaprasti, un man ir jāvar tos skaidrot.
Mana visdziļākā pārliecība ir, ka tagad Zatlera kungam ir jāpierāda sabiedrībai, ka tas lēmums bija pieņemts tiešām sabiedrības interesēs. Demokrātijā, kas ir mūsu lielākā vērtība, ir līdzdarbošanās process, un Zatlera kungam ir jāvar pašam līdzdarboties. Vēlēšanās vēlētājs novērtēja, ka viņš ir piekusis no Latvijas sīkpartiju sistēmas un no jaunām partijām, kas veidojas uz katrām vēlēšanām. Vienotība un Saskaņas centrs uzvarēja kā lielas vienības. Ja ir stāsts par jaunas partijas veidošanu, pēc tam varētu šo paziņojumu vērtēt kā politisku soli. Ja nepatīk Vienotība, vēl ir nacionālais bloks, kurš atbalsta prezidenta idejas. Taču domāju, ka Zatlers ar Dombrovski ir stāvējis plecu pie pleca, lai izvestu valsti no ekonomiskās krīzes, atbalstījis šo valdību visos iespējamos veidos. Es viņu tiešām aicinu, lai nāk blakus un izved no morāli ētiskās krīzes, kurā atrodas Latvijas politika. Sapratu, ka Valdis Zatlers bija ieplānojis līdzdarboties kā prezidents, jo dienu iepriekš, kad tikāmies pie Monako prinča, viņam bija pilna pārliecība, ka būs ievēlēts.
Kāpēc, jūsuprāt, viņam bija tāda pārliecība?
Domāju, ka arī prezidenta kanceleja veda dažādas sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Tā pārliecība prezidentam varēja būt no šīm sarunām. Mēs arī solījām savas balsis. Es pati, lai nebūtu nekādu šaubu, vēlēšanu zīmi aizpildīju atklāti. Ingmārs Līdaka [Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs] protestēja, bet, saprotot situāciju, to akceptēja. Nekaunos par savu izvēli. Tai bija liecinieki. Vārdiem ir jāsaskan ar darbiem.
Kad jūs 28. maijā bijāt Rīgas pilī pie Valda Zatlera, vai mēģinājāt pārliecināt, ka nevajag rosināt Saeimas atlaišanu?
Prezidents ne ar vienu vārdu neminēja, ka taisās to darīt. Taču pēc piektdienas paziņojuma, ka prezidents sestdien uzrunās tautu, mēs mēģinājām sazināties ar kanceleju. Joprojām uzskatu, ka savas prezidentūras laikā Valdis Zatlers izdarījis daudz laba. Taču mans pārmetums bija, ka parlamentu neatlaida tad, kad bija lietussargu revolūcija. Valsts prezidents gan savā runā Latvijas Universitātē, gan sarunās ar mums vienmēr aizstāvēja viedokli, ka nedrīkst radīt politisko nestabilitāti blakus ekonomiskajai nestabilitātei un ka šis process caur referendumu ir sarežģīts. Mēs vēl neesam izgājuši no ekonomiskās krīzes. Kolēģiem, ārvalstu vēstniekiem mēs sakām, ka ir sasniegts trausls līdzsvars un optimisms ir ļoti piesardzīgs.
Ko prezidents teica par koalīcijas paplašināšanu vai izmaiņām tajā?
Viņš ne ar vienu vārdu neminēja koalīcijas paplašināšanu. Taču, zinot SC uzstādījumu, jautāju, vai prezidents uzskata, ka viņa pārvēlēšanas cena ir valdības maiņa, iesaistot tajā Saskaņas centru. Vai jau domā par jaunu premjeru? Uz to atbilde netika sniegta.
Vai, izejot no Rīgas pils, sapratāt, ka prezidents rosinās Saeimas atlaišanu?
Nē. Viņš teica, ka domās. Prezidentam vēl bija tikšanās ar premjeru un ģenerālprokuroru. Šīs tikšanās bija atsevišķi. Premjeram Valdim Dombrovskim arī tas nebija teikts. Vienotībai iespējamā sadarbība ar Saskaņas centru ir viena no iekšēji smagām tēmām. Mums ir jāsaprot, vai Vienotības vēlētājs atbalstītu šādu izvēli. Esmu saņēmusi bargu kritiku no Pilsoniskās savienības, jo pēc vēlēšanām teicu, ka būtu svarīgi sadarboties. Par to mēs agri vai vēlu runāsim - ja trešdaļa vēlētāju atbalsta vienu politisko spēku, viņiem ir jādod iespēja. Politikā ir jāvar sadarboties. Latvijas politika pēc savas būtības ir kompromisu politika, jo nevienam politiskajam spēkam nav izdevies saņemt 51 balsi, par ko runāja Einars Repše.
Kāpēc jūs kā vēlēšanu uzvarētāji nespējāt īstenot šo atbildību?
Mēs neesam pietiekami skaidrojuši, kādas ir alternatīvas. Zaļie zemnieki bija partneri ar visiem saviem principiem arī Valda Dombrovska pirmajā valdībā. Kad aizgāja Tautas partija, tikai no zaļajiem zemniekiem bija atkarīgs, vai var veikt finanšu stabilizācijas pasākumus. Nevar teikt, ka viss ir bijis slikti. Balsojumi [tiesiskuma jautājumos] mums nav sakrituši. Tas diemžēl ir vispārzināms fakts.
Pirms 10. Saeimas vēlēšanām ZZS taktika bija citāda. Tagad viņi diktē situāciju. Kāpēc jūs to pieļaujat?
Viņi diktē situāciju. Es nebaidīšos teikt, ka visiem pārējiem tagad ienaidnieks numur viens ir Vienotība. Tā kā mēs savus principus esam likuši uz kompromisa altāra, mēģina parādīt sabiedrībai, ka tā ir kaut kāda cita partija. Domāju, ka ir bijušas vairākas kļūdas, veidojot valdību. Es īsti nepiekritu valdības veidošanas procesam gan no Vienotības, gan no koalīcijas viedokļa puses. Taču saņēmu bargu kritiku, jo absolūts vēlēšanu uzvarētājs ir Dombrovskis un viņam bija jādod iespēja pašam veidot valdību. Pirmo valdību vairāk veidojām mēs ar Arti Kamparu.
Vai premjeram nevajadzēja būt uzstājīgākam pret ZZS?
Dombrovskis ir premjers, kurš ir izvedis valsti no krīzes. Viņš ir Eiropas līmeņa politiķis ar milzīgām zināšanām. Nevarēja gaidīt, lai viņš vēl būtu arī bargais premjers. To ļoti labi apzinājās arī partneri. Tā lēnā garā ir sasniegta robeža, kad kompromisi vairs nav kompromisi, bet kāds cits jau ir pārņēmis varu un sāk diktēt. Tas ir tas, kas koalīcijā notiek. ZZS savus lēmumus panākt ir vieglāk nekā Vienotības ministriem.
Varbūt kādam citam no jūsu līderu komandas vajadzēja būt bargajam - jums, Ģirtam Valdim Kristovskim, Aigaram Štokenbergam? Vai visi līderi vispār strādā kā vienota komanda?
Lai būtu spēcīgs viens līderis, bez komandas viņš to nevar izdarīt. Ja mēs nebūtu strādājuši kā komanda 9. Saeimā, Dombrovska mazākuma valdība to neizdarītu. Toreiz sliktais policists biju es. Situāciju pēc vēlēšanām noteica vēlēšanu uzvarētājs.
Kas būs jūsu līderi ārkārtas Saeimas vēlēšanās? Vai Dombrovskis?
Noteikti. Nenovērtēsim par zemu to, ko viņš ir izdarījis Latvijas labā. Man ir bijusi iespēja būt pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, runāt par to ar Zviedrijas parlamentāriešiem, Vācijas parlamenta priekšsēdētāju. Tas, ko izdarījis Dombrovskis, tiek uzskatīts par ļoti cienījamu politiķa veikumu. Mums tagad ir iespēja parādīt, ka mēs varam atgriezties pie saviem principiem un realizēt to programmu, ar kuru Dombrovskis ir gājis. Mums ir jāvar piesaistīt jaunus cilvēkus. Mēs noteikti aicināsim vēl vienu iesaukumu. Ir jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām. Nevajag baidīties dalīties varā.
Jums jau ir viens gados jauns cilvēks ar lielu ietekmi apvienībā - Edgars Jaunups. Vai jums ir skaidrs, ar ko un par ko viņš runā apvienības vārdā?
Edgars Jaunups ir Jaunā laika dibinātājs. Viņš bija pirmais JL jauniešu nodaļas vadītājs. Viņš ir spējis gūt sabiedrības atbalstu un bija ievēlēts 8. Saeimā. Un viņš spēja situācijā, kad bija nepatīkamais gadījums ar tēva [dienesta] automašīnu…
Tā ir pagātne, bet kāda ir viņa loma šodien?
… viņš toreiz spēja nolikt mandātu, kaut kas tāds bija pirmais gadījums un var būt par piemēru daudziem politiķiem. Edgars Jaunups guva pietiekami lielu atbalstu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš ir izgājis cauri vēlēšanu procesam. Viņš vadīja Vienotības kampaņu, un tā bija veiksmīga - mums ir 33 mandāti. Viņš ir Vienotības valdes loceklis - viens no pieciem Jaunā laika pārstāvjiem. Viņš sēž pie Vienotības galda, un ir iespējams viņam uzdot visus tos jautājumus, kuri virmo no Pilsoniskās savienības, dažādos portālos vai kaut kur piespēlēti.
Vai viņš vadīs arī nākamo vēlēšanu kampaņu?
Mēs par to lemsim. Ļoti iespējams.
Vai tiesa, ka esat aicinājusi Pilsonisko savienību īsā laikā izšķirties - vai nu viņi nāk Vienotības partijā, vai tā tiek veidota bez Pilsoniskās savienības?
Gribu kliedēt mītus par īso laiku, jo vēlēšanu naktī jau mēs visi trīs līderi runājām, ka ir jāveido jauna partija. Tas ir mūsu solījums vēlētājiem. Tas, kas notiek Latvijā, manuprāt, ir tāpēc, ka Latvijas politiskā sistēma ir tik sašķelta un nestabila. Mēs redzam, kā Saskaņas centrs ir spējis konsolidēt politiķus un savus vēlētājus. Mums ir jāvar to izdarīt arī latviešu vēlētāja pusē, lai ir vismaz trīs šie bloki - oligarhu, Jaunā laika realizētās politikas Vienotības bloks un nacionālais bloks. To var izdarīt tikai apvienojoties. Demokrātijā ir mehānisms, ka vairākums lemj. Mazākumam ir iespēja darīt kaut ko citu, ja tas nepiekrīt šim lēmumam. Būtu bijis lieliski, ja Vienotība jau būtu kā partija. Jaunais laiks savus biedrus tam gatavoja, un tāpēc mūsu kongresā par to nebija asas diskusijas. Pilsoniskās savienības biedri ir publiski pateikuši, ka viņiem kaut kas nepatīk, tāpēc aicinu pievienoties vairākumam un šo procesu pasteidzināt.
Pilsoniskās savienības cilvēkiem varbūt ir sajūta, ka jūs viņus kaut kā varētu apspēlēt, ja viņu būs mazāk.
Vairākuma lēmumam ir vai nu jāuzticas, vai jāiet projām. Kvotēšana ir dīvainas bailes kaut ko pazaudēt. Tev ir jāvar uzticēties savas organizācijas vairākumam. Neredzu, par ko būtu jābaidās Ģirtam Valdim Kristovskim vai Sandrai Kalnietei. Viņiem ir sava vieta politikā.
Ģirtam Valdim Kristovskim varbūt ir jābaidās, ka viņš ir uzdevis neērtus jautājumus par apvienības finansēšanu, lēmumu pieņemšanu. Tāpēc viņu varbūt nemaz nevēlaties?
Tā ir brīva izvēle. Ja cilvēkam nav iekšējas pārliecības, ka viņš grib būt šajā komandā, kurā darbojas vairākuma princips, viņš veido citu komandu. Politikā ir izvēles brīvība.
Augusts Brigmanis prezidenta vēlēšanu dienā sacīja: Vienotībai ir jāapzinās, ka spēle ir zaudēta, bet tagad godam jāaiziet līdz ārkārtas vēlēšanām. Kā jūs redzat turpmāko sadarbību ar ZZS.
Droši vien jāvērtē arī valdības lēmumi, kas tomēr ir pieņemti. Mēs esam tuvu stadijai, kad izejam no krīzes. Politiskā krīze droši vien ietekmēs ekonomisko situāciju. Emocionāli visvieglāk būtu teikt, ka ejam projām un nestrādāsim, bet tas nevar būt mans lēmums. Pretēji tautas viedoklim ievēlēts prezidents, kuram, ceru, izdosies iekarot atbalstu un pēc četriem gadiem atkal nebūs tāda situācija, kāda bija vakar [ceturtdien]. Valdībai pretim ir parlaments bez uzticības, kas tiks atlaists. Ir lietas, kas ir jāpieņem, - ja tās netiek pieņemtas, tas atkal var radīt smagas sekas. Šādā situācijā nevar kādu sodīt. Mēs turpināsim strādāt racionālu apsvērumu dēļ.
Vai nav bažu, ka šajos mēnešos ZZS vēl vairāk centīsies izmantot savu ietekmi, kādas tai var nebūt citā valdībā?
Valdībā darba kārtību sastāda premjers. Ja mēs turpināsim pieļaut kompromisus, kas ir par labu kādam reģionam, vai par to pašu Eiropas fondu sadali, domāju, ka vēlētājs tagad to skatīsies.
Vai arī nākamajā Saeimā jūs varētu strādāt kopā ar ZZS vai redzat citus partnerus?
Latvijas vēlētājiem ir jāvar dot savu vērtējumu šo septiņu mēnešu politikai, Saeimā pārstāvētajiem politiķiem un politiskajiem spēkiem. Mēs darīsim visu, lai pierādītu, ka esam rīcībspējīga komanda, kas var pierādīt, ka spējam realizēt gan principus, gan ekonomisko programmu. Es aicinātu vēlētājus, lai šis mirdzums acīs pēc prezidenta taisnīgā lēmuma saglabātos kopā ar rūpīgu attieksmi, ejot uz vēlēšanām.
Vai šo komandu vadīsiet jūs? Vai jūs kandidēsiet uz Vienotības priekšsēdētāja amatu?
Jā, es kandidēšu. Ja būs kāds cits spēcīgs līderis, tad, kā jau teicu iepriekš, mums Vienotības kongresā nebūs strīdu par amatiem, jo mūs gaida ļoti smags darbs.
Kā vērtējat Vienotības izredzes vēlēšanās?
Mums būs ļoti rūpīgi jāskaidro vēlētājiem par kompromisiem, kurus esam izdarījuši šīs Saeimas laikā.
Ja Saeima strādās arī vasarā, vai tā nekļūs par priekšvēlēšanu tribīni?
Esmu lūgusi visām komisijām apzināt aktuālos likumprojektus un lūgusi Saeimas frakcijām saprast, vai cilvēkiem nav saplānoti atvaļinājumi un vai var nodrošināt kvorumu. Pašlaik ir viedoklis, ka Saeima iet vasaras brīvdienās, sesija ir slēgta, bet komisijas turpina strādāt un ārkārtas sēdes sasauc pēc vajadzības. Gribu, lai varam džentlmeniski vienoties, ka netiek pieņemti populistiski lēmumi, kas var atsaukties uz budžetu. To nevar noteikt ar likumu vai Kārtības rulli. Ceram, ka spēsim demonstrēt konstruktīvu darbu.
Vai jūs pati iesiet uz referendumu par Saeimas atlaišanu?
Mans vienīgais mazais ieplānotais atvaļinājums sākas tieši 23. jūlijā no rīta, es nebūšu Latvijā un nebūšu tur, kur būs vēlēšanu iecirknis. Taču par referenduma rezultātu varam nešaubīties, jo tajā nav kvoruma un attieksme pret politiķiem ir skaidri redzama.