Uzvarējuši tiesā, elektrības tarifu apšaubītāji jau gatavo nākamās prasības. «Šo var salīdzināt ar vienu gājienu šaha spēlē,» teic viens no prasības pieteicējiem Latvenergo tarifu lietā Ilmārs Poikāns (Neo). Viņš Dienai apliecina, ka ir apstrīdēti arī citi lēmumi, kas veido elektroenerģijas tarifu, piemēram, pārvades tarifs. Kopumā Latvenergo lietā ir ap 20 savstarpēji nesaistītu prasītāju, kuri gan esot pāris reižu tikušies, lai saskaņotu plānus. Tāpēc tiesāšanās var ieilgt.
Artis Kampars, kurš 2011. gada februārī pats atzina tarifu saistību ar valsts budžetu, tagad to noliedz un stāsta, ka tarifu celšanai ar valsts budžeta lāpīšanu neesot nekāda sakara. Arī Latvenergo noliedz jebkādu sakaru starp Latvenergo peļņas pārskaitīšanu valsts budžetā un jauno tarifu, tomēr šī sakarība ir pārāk uzkrītoša, lai to ignorētu. Lai arī regulatora pārstāvji publiski braši kritizēja valdību un jaunos tarifus, fakts ir tāds, ka pēc vēlēšanām Latvenergo tarifu projekts cauri SPRK izgāja kā pa sviestu. Mācība nākamajām dienām ir tāda, ka Latvija tomēr ir tiesiska valsts un «politiski tarifi» var radīt problēmas tiesu varas instancēs.
Lai arī prasītāji, iespējams, pārstāv katrs savu mērķi - vieni grib «taisnīgākus» mazākus, citi «taisnīgākus» visiem vienādus tarifus un brīvo tirgu, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš saka - tagad tikai sāksies perfect storm (absolūtā vētra) - un ieteic Latvenergo izstrādāt jaunu tarifu plānu, kuru pamatot labāk.