Kopš brīža, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu un energokompānijas valdes locekli Aigaru Meļķo, iespējamas korupcijas ēna diemžēl krīt arī pār Latvenergo - vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, kura īstenotie projekti bieži izcēlušies ar lielu vērienu. ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers, Latvijas žurnālistu vaicāts par Latvenergo valdes locekļu aizturēšanu un to, vai korupcijas aizdomu ēna nu nekrīt arī uz ES līdzfinansētajiem projektiem, paudis: «Nevar izslēgt, ka, atklājoties korupcijai ar ES līdzekļiem, ES varētu savu naudu arī atprasīt, taču pašlaik es tam vēl neredzu pamatojumu.»
To var uztvert kā brīdinājumu, tādēļ atliek tikai cerēt, ka nekādas korupcijas Latvenergo nav bijis, ka taisnība izrādīsies bijušajam Latvenergo valdes priekšsēdim Kārlim Miķelsonam, kurš apgalvo, ka KNAB kāda persona vai personas ir «piespēlējušas» Latvenergo vadītājus kompromitējošu, taču nepatiesu informāciju. ES līdzfinansējums vērienīgajam tā dēvētajam Kurzemes loka projektam ir vairāki desmiti miljonu eiro. No G. Etingera teiktā izriet, ka šo naudu Latvija var zaudēt, ja KNAB, vētot Latvenergo slēgtos līgumus, secinās, ka šajā projektā nav izticis bez koruptīvām darbībām. Iespējamā korupcija Latvenergo ir nonākusi arī Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja uzmanības lokā.
Pagaidām Latvija, par laimi, nav izcēlusies ar krāpšanos un pretlikumīgām darbībām ES fondu apguvē. Oficiāli fiksēti tikai četri gadījumi, kad radušās aizdomas par krāpšanu. Skaļākais no tiem - pērn ierosinātais kriminālprocess pret Valsts darba inspekcijas amatpersonām par vairāku cilvēku fiktīvu noformēšanu darbā projektos, kuri tika līdzfinansēti no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Diemžēl nav iespējams izslēgt varbūtību, ka patiesībā pretlikumības un pārkāpumi ES fondu apguvē tiek pieļauti biežāk. Uz šādu secinājumu vedina kaut vai fakts, ka, piemēram, Kohēzijas fonda apguvē pērn konstatēto pārkāpumu skaits ES dalībvalstīs kopumā pieaudzis par 23%, un tas tiek skaidrots ar biežākām revīzijām un pārbaudēm.
Ja Latvenergo vai kādā citā ES fondu līdzfinansētā projektā tiks atklātas pretlikumīgas darbības, Eiropas Komisija ar mums īpaši neauklēsies. Tādēļ mūsu pašu interesēs ir raudzīties, lai ES fondi, kas vēl kādu laiku būs viens no svarīgākajiem ekonomikas sildīšanas instrumentiem, tiktu apgūti godīgi un caurskatāmi.