Nolīgums, kuru šā gada janvārī parakstīja arī Latvija, Eiropas interneta lietotāju aprindās izraisīja plašus protestus, jo aktīvisti baidījās, ka, slēpjoties aiz autortiesību aizstāvības, nolīgums internetā ieviesīs cenzūru un kriminalizēs daudzus sīkus pārkāpumus. Kaut Latvijas amatpersonas uzstāja, ka ACTA nekādas izmaiņas Latvijas likumdošanā neprasīšot, sabiedrības spiediena rezultātā ekonomikas ministram Danielam Pavļutam nācās paziņot, ka nolīgums netiks virzīts ratificēšanai Saeimā, līdz nebūs pietiekami izdiskutēts.
Tomēr pateicoties EP balsojumam, Latvijas amatpersonām par šo jautājumu galva vairs nesāpēs, jo, kā Dienai atzina Ekonomikas ministrijā, Eiropā tas vairs stāties spēkā nevar un «aktivitātes attiecībā uz ACTA nav plānotas». Ministrija piebilst, ka, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumu aktualitāti, ACTA noraidīšana, visticamāk, liks meklēt citas alternatīvas, lai aizsargātu ražotāju un intelektuālā īpašuma radītāju intereses.
V. Šeļmanovs-Plešs savukārt piebilst, ka autortiesību jomā Latvijā «iekšējā ņemšanās turpināsies, jo esam beidzot sapratuši, ka šajā jomā viss nav kārtībā», bet globālā līmenī vismaz gadu varētu valdīt miers. Viņš gan nešaubījās, ka līdzīgas iniciatīvas tiks virzītas arī nākotnē.
Jāpiebilst, ka autortiesību pārkāpumu internetā ierobežošana bija tikai daļa no daudz plašākā ACTA nolīguma, kas cīnītos arī ar zīmolu preču un zāļu viltošanu. Tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, ar ko ACTA aizstāvji kritizē EP balsojumu. «Šodienas balsojums samazina iespējas cīnīties ar zāļu viltošanu, kas rada nopietnus draudus eiropiešu veselībai. «Nē» ACTA nākotnē vēl ilgi ietekmēs Eiropas Savienības uzticamību starptautiskās tirdzniecības sarunās, kas nopietni iedragās Eiropas intereses,» pēc balsojuma izplatītā preses relīzē apgalvoja viens no nolīguma aizstāvjiem, EP deputāts no Zviedrijas Kristofers Fjellners.