Pret iebraucējiem noskaņotā AfD kļuvusi par Vācijā trešo populārāko politisko spēku, sagādājot galvassāpes kancleres Angelas Merkeles vadītajai Kristīgo demokrātu savienībai (CDU) un citām tradicionālajām partijām pirms nākamgad gaidāmajām federālajām vēlēšanām.
Grib valdīt Vācijā
AfD izveidojās pirms trim gadiem kā eiroskeptiska partija, kas pieprasīja Vācijas izstāšanos no eirozonas. Pastiprinoties migrantu plūsmai uz Eiropu, tā kļuva par Vācijā skaļāko balsi pret A. Merkeles bēgļiem draudzīgo politiku, kuras rezultātā pagājušajā gadā valstī ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju.
Svētdien izdevumā Bild am Sonntag publicētajā vēlētāju aptaujā 13% Vācijas iedzīvotāju apgalvojuši, ka gatavi balsot par AfD. Tādējādi tā ierindojusies uzreiz aiz koalīcijas valdību veidojošajām CDU un tās Bavārijas māsas partijas - Kristīgi sociālās savienības (33%) un Sociāldemokrātiskās partijas (SPD), kuru atbalsta 22%.
AfD, kurai ir pārstāvniecība astoņos no 16 Vācijas federālo zemju parlamentiem, sestdien un svētdien Štutgartē sanāca uz pirmo nacionālā mēroga kongresu, lai vienotos par politisko programmu, ar ko startēt Bundestāga vēlēšanās 2017. gadā.
Vienam no programmas apakšpunktiem dots nosaukums - «Islāms nav daļa no Vācijas». Tajā pieprasīts aizliegt minaretu izbūvi uz mošejām un seju pilnībā aizsedzošo musulmaņu sieviešu galvassegu jeb burku valkāšanu sabiedriskās vietās. Vairākums no 2400 kongresa dalībniekiem noraidīja ierosinājumu iekļaut dokumentā teikumu - «apturēt islāmismu, bet rast dialogu ar islāmu», raksta TheLoac.de.
«Islāms ir mums svešs, tādēļ pret to nevar attiecināt reliģijas brīvību tādā pašā mērā kā pret kristietību,» kongresa delegātiem sacīja AfD politiķis Hanss Tomass Tilšneiders no Saksijas-Anhaltes federālās zemes, izpelnoties skaļas ovācijas, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Partijas vadītāja Frauke Petrija, kura nesen izteicās, ka likumsargiem jābūt tiesībām šaut uz migrantiem, kuri nelikumīgi šķērso Vācijas robežu, izvirzīja ambiciozu mērķi - AfD pēc Bundestāga vēlēšanām jākļūst par valdošo partiju.
Mērķis - atrast grēkāžus
AfD nostāja pret islāmu un musulmaņiem izpelnījusies gan atsevišķu reliģisko kopienu, gan centriski labējo un kreiso politisko spēku apvainojumus ksenofobijā, islamofobijā un centienos šķelt sabiedrību.
Vācijas Centrālās musulmaņu padomes vadītājs Aimans Mazjeks, reaģējot uz AfD sanāksmi, sacījis, ka partijas «islamofobiskā» programma nepalīdzēs mazināt sociālo netaisnību vai reformēt Vācijas pensiju sistēmu. Viņš jau agrāk AfD attieksmi pret musulmaņiem ir salīdzinājis ar nacistu vēršanos pret ebrejiem.
Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters uzskata, ka AfD paziņojumi par musulmaņiem ir «nekonstitucionāli». «AfD apstiprinātā politiskā dienaskārtība ir mēģinājums šķelt mūsu sabiedrību un traucēt mierīgai līdzāspastāvēšanai,» viņš sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle. Viņaprāt, AfD nostāšanās pret islāmu apliecina partijas neiecietību un necieņu pret reliģiskajām minoritātēm.
A. Merkeles vadītās CDU, kas ir noraidījusi iespēju nākotnē strādāt vienā koalīcijā ar AfD, ģenerālsekretārs Pēters Taubers uzskata, ka populistiskās partijas mērķis ir izveidot nevis konservatīvu, bet «reakcionāru» Vāciju.
SPD vadītāja vietnieks Ralfs Štēgners AfD raksturoja kā «sašķeltu un traku galēji labēju partiju». «Tās politiskais mērķis ir atrast grēkāžus, nevis nākt klajā ar [problēmu] risinājumiem,» uzskata politiķis.
Vācijas arodbiedrību konfederācijas DGB galva Reiners Hofmans AfD programmu raksturojis kā «prastu, trulu un nekonsekventu».