Hindukuša kalnu grēda, kur notika 7,5 magnitūdas stiprā zemestrīce, ir viens no pasaulē seismiski aktīvākajiem rajoniem, bet zinātniekiem ir grūti izskaidrot pirmdien pieredzēto pazemes grūdienu iemeslus, jo to epicentrs atradās vairāku simtu kilometru dziļumā.
Daudzi ciemi izolēti
Neraugoties uz to, ka zemestrīces epicentrs bija Afganistānas teritorijā, lielāks upuru skaits reģistrēts kaimiņvalstī Pakistānā, kur dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 cilvēku. Glābšanas darbos Pakistānā iniciatīvu uzņēmusies labi ekipētā armija, kas bez tūkstošiem karavīru iesaistījusi arī helikopterus un lidmašīnas, lai no gaisa novērtētu postījumu apmēru un nogādātu palīdzību iedzīvotājiem kalnainākajos rajonos.
Daudzus ceļus, kas ir attālāko kalnu ciematu vienīgā saite ar ārpasauli, nobloķējuši zemestrīces izraisīti zemes nogruvumi. «Daudzi attālākie ciemati normālos apstākļos atrodas stundas līdz divu stundu brauciena attālumā no piemērotiem ceļiem. Lielākais izaicinājums būs sasniegt un palīdzēt tur dzīvojošajiem cilvēkiem,» palīdzības organizācijas Mercy Corps direktors Arifs Nūrs sacīja telekanālam CNN.
Pēc zemestrīces tūkstošiem cilvēku Afganistānā un Pakistānā spiesti nakšņot zem klajas debess, jo viņu mājas ir vai nu pilnībā nolīdzinātas, vai arī pamatīgi cietušas. Pazemes grūdienu skartajā reģionā pēdējās dienās ir spēcīgi lijis un snidzis, bet naktīs gaisa temperatūra noslīd tuvu nullei, tāpēc iedzīvotājiem akūti nepieciešamas teltis un segas. Viņiem arī trūkst pārtikas un tīra dzeramā ūdens.
Pakistānas valdība paziņojusi, ka vismaz pagaidām tai nav nepieciešama starptautiskā palīdzība glābšanas darbos un zemestrīces seku likvidēšanā. «Valdībai ir pietiekamas spējas, lai izglābtu un palīdzētu zemestrīces skartajiem,» Pakistānas premjerministru Navazu Šarifu citē Reuters.
Savukārt Pakistānas prese uzskata, ka valdība nav mācījusies no 2005. gadā notikušās ārkārtīgi postošās zemestrīces, kurā dzīvību zaudēja gandrīz 80 tūkstoši iedzīvotāju. Laikraksts The Daily Times kritizē glābšanas dienestus, kas nespējot sniegt palīdzību ne tikai izolētajiem kalnu ciematiem, bet arī plašāk apdzīvotiem rajoniem. «Mums ir jāatmostas un daudz nopietnāk jāsagatavojas katastrofām un seku likvidācijai,» piebilst izdevums Dawn.
Afganistānā, kas lūgusi ārvalstu palīdzību, glābšanas darbus apgrūtina ne vien ierobežotie resursi, bet arī islāmistu kustības Taliban klātbūtne zemestrīces visvairāk skartajos rajonos. Talibi otrdien solīja palīdzības organizācijām pieeju cietušajiem.
Trūkst datu par reģionu
Pirmdienas zemestrīce notika tieši sešus mēnešus pēc visu laiku postošākajiem pazemes grūdieniem netālajā Nepālā, kur kopā ar maijā piedzīvotajiem pēcgrūdieniem dzīvību zaudēja 9000 cilvēku, bet pilnībā nopostīja 900 tūkstošus ēku.
ASV Ģeoloģijas dienesta dati liecina, ka ik gadu pasaulē reģistrē aptuveni 16 zemestrīču, kuru jauda ir vismaz tikpat liela kā šonedēļ Hindukuša kalnu grēdā piedzīvotā. Pēdējo simts gadu laikā septiņas no tām notikušas vismaz 250 kilometru attālumā no pirmdienas pazemes grūdienu epicentra.
Tomēr ģeologi līdz šim nav veikuši detalizētus Hindukuša kalnu grēdas seismiskos novērojumus, jo šis rajons ir grūti pieejams un atrodas tuvu konflikta zonai. Tāpēc zinātniekiem ir sarežģīti izprast tur notiekošo zemestrīču iemeslus. «Ir apkaunojoši, ka mums nav pietiekami daudz datu par šo pasaules daļu,» ASV Stenforda universitātes ģeofiziķis Gregs Beroza sūkstījās izdevumam National Geographic.
Noteikt pirmdienas zemestrīces cēloņus apgrūtina arī tas, ka tās epicents atradās 201 kilometra dziļumā. Tādā dziļumā notiekošas tektoniskās aktivitāte zinātniekiem joprojām ir liela mīkla.