Pagaidām līdz tiem vēl tālu. Ir jāsaprot, kādā formā un apmērā projektu atbalstīs valsts. Līdz nākamā gada beigām ir jāatjauno arī pats pētījums, ņemot vērā tehniskās specifikācijas. Tāpat jāsakārto normatīvie akti, proti, cilvēkiem, kuru īpašumi tiks skarti tikai netieši, patlaban netiek paredzētas nekādas kompensācijas.
Par daudz jautājumu
Kaut gan projekta autori īpaši izceļ jaunāko aptauju, kas atklāj, ka 85% Latvijas sabiedrības atbalsta Rail Baltica, iedzīvotāji, kuru īpašumus reāli skars vērienīgais projekts, sajūsmā krēslus nelauž. Piemēram, savākti jau gandrīz 4000 parakstu pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā. Rajona iedzīvotāji tieši pēc nedēļas gatavojas pulcēties protestā pie Ministru kabineta.
Biedrība Āgenskalns - mūsu mājas vadītājs Ēriks Pūle atklāj, ka vietējie gaidāmo protesta akciju pieprasījuši rīkot, negaidot oktobri, kad tiks paziņots gala lēmums. Tāpat 15. septembrī nolemts rīkot iedzīvotāju lielsapulci, kurā uzaicināts arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (GKR) un EK Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Biedrība vairākiem ārvalstu ģeoinženieriem ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu par Āgenskalna ģeoloģiju, un patlaban tiek gaidīts to atzinums. Iedzīvotāji būtu krietni mierīgāki, ja tunelis tiktu rakts zem esošā dzelzceļa, nevis urbts zem dzīvojamās daļas.
«Rakt, protams, var jebkurā vietā, jautājums ir par izmaksām. Urbtais tunelis ir daudz dārgāks, jo jāsaldē grunts un jāveic tās injekcijas, tāpat ir jāparedz finansējums ēku remontiem, jo grunts nosēžas. Esmu apkopojis informāciju no daudziem projektiem, par cik procentiem urbšanas gadījumā nosēžas grunts,» skaidro Ē. Pūle.
Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes loceklis Edvīns Bērziņš intervijā LETA izteicās, ka «pret konkrētiem variantiem daudzi droši vien ir pret tāpēc, ka pagaidām tomēr baidās, ka kāda māja neiegāžas».
Ēriks Pūle viņam iebilst, piesaucot Ķelnes gadījumu, kad 2009. gadā metro būvniecības laikā sabruka tunelis, atņemot dzīvību diviem cilvēkiem. «Pretēji šai pasaules praksei Satiksmes ministrija mums stāsta, ka Latvijā nav iespējami nogruvumi, ka šeit grunts nesēdīsies. Turpretī Lielbritānijā visos projektos, sākot no 1995. līdz 2013. gadam, grunts ir sēdusies par trim procentiem. Tas nozīmē, ka RB Latvija ir jāizpēta katra māja un jāizrēķina - ja grunts nosēdīsies, piemēram, par trim procentiem, cik lielas plaisas var parādīties. Ministrija saka, ka grunts nesēdīsies, tāpēc arī mājām netiks piemērota apdrošināšana. Tas viss iedzīvotājos rada šaubas,» skaidro Ē. Pūle.
Akmenī vēl necērt
Rail Baltica pārstāvji liek domāt, ka lēmums par tuneļa izbūvi Āgenskalnā nav akmenī iecirsts. Tomēr uz jautājumu, kāpēc netiek izskatīta iespēja no Dzelzceļa stacijas līdz lidostai Rīga Eiropas platuma sliedes iebūvēt pa vidu esošajām, atbilde ir pavisam vienkārša - jau sākotnējās izpētes rezultātā noteikts, ka tas nav iespējams. Ieviešot citādus tehniskos risinājumus, netiek ieviesti Eiropas platuma dzelzceļa standarti. Edvīns Bērziņš atzinīgi vērtē arī Āgenskalna iedzīvotāju aktivitātes. Viņš Dienai saka, ka sabiedrības iesaistīšanās parāda, ka tā nav vienaldzīga pret projektu. «Bieži vien no sabiedrības var iegūt ļoti daudz vērtīgas un informācijas un pieredzi. Ir ļoti labi, ka šāda veida diskusijas notiek. Ir skaidrs, ja zem manas mājas kaut ko plāno, tad man rodas ļoti daudz jautājumu. Pagaidām no tiem daudzi vēl ir neatbildēti, bet tas ir tikai tāpēc, ka laiks šīm atbildēm vēl nav pienācis, notiek pētīšanas process,» skaidro E. Bērziņš, piebilstot, ka patlaban notiekošais «ir ļoti pareizs ceļš». Viņš norāda, ka arī citās valstīs, kas saskārušies ar līdzīgiem projektiem, bijuši tieši tādi paši jautājumi.
Valsts naudu vēl gaida
Pagaidām lielākais klusums ir no valdības. Par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu ieviest kompensāciju mehānismu tām personām, kuras projekts ietekmēs netieši, vēl netiek spriests. Tāpat klusums valda saistībā ar valsts piešķirto finansējumu, jo EK piešķirtie 238 miljoni eiro nedrīkst būt simtprocentīgs finansējums. Projektam paredzēti apmēram 50 miljoni eiro no valsts. Pagaidām nav skaidrs, no kādiem avotiem nauda tiks piešķirta. Arī RB Rail padomes pārstāvis Kaspars Briškens Dienai vēl nevēlējās detalizēti izskaidrot šo aspektu: «Kopējai summai, ko veido Kohēzijas aploksne un valsts finansējums, būtu jāveido 294 miljoni eiro. Tā ir Latvijas pieprasītā kopējā daļa. Pagaidām tas valdībā vēl nav skatīts. Finanšu speciālisti patlaban domā, kāds būtu optimālākais valsts līdzfinansējuma modelis. Tur ir dažādi instrumenti. Valsts pa tiešo var dotēt no budžeta, bet finanšu tirgos ir arī dažādi citi veidi, tajā skaitā kontekstā ar jauno Junkera paketi.»
Jāatgādina, ka Latvijā projekts kopumā izmaksās 1,27 miljardus eiro, visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus. Paredzēts, ka EK līdzfinansējums veidos 85% no kopējām izmaksām.