Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA 50) Tiesībsarga birojam lūdza izvērtēt, vai PLL nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principus un diskriminācijas aizliegumu. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Zēgners uzskata, ka PLL mērķis bijis norādīt - ja balsos par Vienotību, seksuālās minoritātes tiks uztvertas vienlīdzīgi ar pārējām sabiedrības grupām, un tas radīs draudus citiem. Personas ar citu seksuālo orientāciju ir mazvērtīgākas, to, pēc ELJA 50 domām, pauž PLL avīze. «Tieslieta visdrīzāk netiks sākta, jo negatīvā attieksme nav izrādīta tiešā veidā. Tomēr ir neētiski un nepieļaujami norādīt - jūs taču negribat būt vienā klubiņā ar gejiem un lesbietēm,» vērtē Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) direktore Ilze Brands-Kehre. Eksperte arī domā, ka tie laiki, kad sabiedrībā bija klaji negatīva attieksme pret gejiem, ir pagājuši. PLL pārstāvis Edgars Vaikulis uz pārmetumiem atbild - avīzē vienkārši konstatēts fakts. Diskriminēta šī sociālā grupa neesot, jo «nav jau apgalvots, ka geji nedrīkst balsot par PLL».
Tikmēr R. Kārkliņu un viņas atbalstītājus ceturtdien no Stacijas laukuma, kur viņi uzrunājuši vēlētājus, lielveikala Origo apsardze nogādājusi policijā, liedzot izplatīt vēlēšanu materiālus, bet L. Čigānei konflikts izcēlies Centrāltirgū.
Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus vadītājs Dainis Liepiņš, kurš savukārt ir PLL deputāta kandidāts, atsaucas uz likuma pantu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Taču L. Čigāne tā neuzskata, jo tirgus ir publiska vieta un brīva telpa, kas netiekot ne slēgta, ne apsargāta. Viņa D. Liepiņu aicina palasīt grāmatas par Seno Grieķiju, kur tirgus laukums bija vieta, kur runā par politiku.