Satversmē un vēlēšanu likumā nav paredzētas atkārtotas vēlēšanas, ko _Dienai_ kā šīs problēmas galveno iemeslu minēja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. A.Cimdars norāda - ja tiesa atceļ CVK lēmumu par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, jaunu vēlēšanu sagatavošanai nepieciešami vismaz divi mēneši, bet Satversme nosaka, ka jaunā Saeima sanāk uz pirmo sēdi pēc mēneša. Nākamā gada oktobrī notiks 10.Saeimas vēlēšanas, un CVK priekšsēdis A.Cimdars ir lūdzis vēlēšanu nosacījumus darīt zināmus līdz janvārim. Taču iesniegti ir priekšlikumi, kuri būtiski mainītu vēlēšanu kārtību.
Piedāvā vēlēšanu reģistru
Nepilnības normatīvos, kuras ir lūdzis novērst gan Juridiskais birojs, gan CVK, atklājās jau pēc 9.Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātus apstrīdēja vairākas parlamentā neiekļuvušās partijas. Tās norādīja, ka Tautas partijas un LPP/LC trešo pušu pozitīvisma kampaņas dēļ Saeimas vēlēšanas nav uzskatāmas par demokrātiskām un godīgām. Augstākās Tiesas senāts vēlēšanu rezultātus neatcēla, taču tā lēmumā bija norādīts uz problēmām.
Kā daļēju risinājumu Jaunais laiks (JL) ir piedāvājis izmantot vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās. Ja tajās tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās pilsoņi varētu balsot tikai deklarētās dzīvesvietas vēlēšanu iecirknī, nevis jebkurā vietā Latvijā kā tagad, teorētiski varētu rīkot atkārtotas vēlēšanas konkrētajā iecirknī, kurā konstatēti pārkāpumi. Taču tas būtu iespējams, ja atkārtotu vēlēšanu kārtība būtu paredzēta. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) trešdien vēl nebija plānojusi CVK priekšsēža vēstuli skatīt atsevišķi. Viņasprāt, Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi, kas komisijā jau ir atvērti, jāskata tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas decembra sākumā, jo par tiem esot nepieciešama diskusija, kurai tagad neviens neesot gatavs.
Grib vēlēšanas vasarā
Kārlis Leiškalns (TP) ir ierosinājis, ka visos piecos vēlēšanu apgabalos partija startē ar vienu un to pašu kandidātu sarakstu - tātad arī ar vienu līderi. Tas ir pretrunā ar grozījumiem, kuros šogad pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas tika likvidēts lokomotīvju princips un tagad katrā apgabalā politiskajiem spēkiem jāizraugās cits līderis. K.Leiškalna ierosmi atbalsta arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš neredz motivāciju Saeimas deputātam strādāt visas Latvijas interesēs, ja viņš kandidējis tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Ne ministrs, ne V.Muižniece arī neredz nepieciešamību ieviest vēlētāju reģistru. JL līdere Solvita Āboltiņa tajā saskata risinājumu ne tikai gadījumos, kad kādā iecirknī ir konstatēti vēlēšanu norises pārkāpumi. Viņasprāt, tas arī dotu iespēju nodrošināt proporcionalitātes principa ievērošanu, kas tiek izjaukts, vadājot vēlētājus uz citu apgabalu. Mandātu skaits tiek noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Vēlētāju reģistrs atvieglotu arī balsošanu ārzemēs, ko tagad apgrūtina nepieciešamība sūtīt pases pa pastu. M.Segliņš (TP) joprojām uzstāj, ka ir jāgroza Satversme un jāparedz, ka Saeimas vēlēšanas notiek nevis oktobra pirmajā sestdienā, bet, piemēram, augustā, lai jaunā valdība varētu sagatavot nākamā gada valsts budžeta projektu, nevis pārņemt to no iepriekšējās Saeimas izveidotās valdības. Likums par budžeta un finanšu vadību gan paredz iespēju vēlēšanu gadā budžetu iesniegt vēlāk, bet M.Segliņš saredz problēmas, ja jaunā valdībā lielākā daļa ministru ir jauni.