Ir organizācijas, kuru pārstāvji uzrunā cilvēkus sociālajos tīklos, piemēram, uzraksta vēstuli draugiem.lv, lūdzot popularizēt šo organizāciju viedokli. Ir arī viedokļi, kas pazib un nogrimst kopējā preses paziņojumu plūsmā, neizraisot ne mazāko interesi. Inta ies uz referendumu un balsos pret Satversmes grozījumiem. Šis lēmums viņai radies jau sen, un pēdējā laika aicinājumi balsot viņu neietekmē, bet viņa pieļauj, ka citus cilvēkus aģitācija varētu iespaidot. Kņada un diskusijas pirms referenduma esot vajadzīgas, viņa uzskata. Kaspars uz referendumu neies un mums paziņo: «Tā nav mana problēma. Tā ir brutāla ākstīšanās no cilvēku puses. Kā vispār var grozīt mūsu Satversmi, ja tur ir ierakstīts, ka var būt tikai viena valoda?» Viņaprāt, par otro valsts valodu iestājas cilvēki, kam neveicas darbā un privātajā dzīvē. Aicinājumi balsot par vai pret viņus neietekmē.
Redzot, kā mēs Kr. Valdemāra ielā intervējam Kasparu, blakus operatoram piestāj un pacietīgi gaida Sima, kurai ir daudz ko teikt. Viņa jau sen izlēmusi, kā rīkosies. Kaut pati sieviete lieliski runā latviešu valodā un viņai otru valsts valodu nevajag, Geņa tomēr balsos par, jo veciem cilvēkiem esot grūti uzrakstīt iesniegumus. Esot ļoti daudzi, kuri runā, bet slikti raksta latviski. «Kāpēc nevar būt nacionālo minoritāšu valoda?» viņa vaicā. Vēl Sima jūtas aizvainota, ka Elita Veidemane kādā TV diskusijā esot teikusi, ka visi, kas iet 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa, esot okupanti. «Es visu mūžu esmu dzīvojusi te, tikai karalaikā aizbraucu, jo nebūtu palikusi dzīva, es esmu ebrejiete. Es eju pie pieminekļa, jo tie man ir svētki, es varēju atgriezties dzimtenē. Kāpēc es esmu okupante?» Nākamā sastaptā ir Sabīne, kura saka, ka ne mirkli nav mainījusi savu lēmumu balsot pret, taču viņa pieļauj, ka, piemēram, balto lapu akcija var ietekmēt cilvēku lēmumu, kā balsot. Sabīne nepazīst nevienu, kurš balsos par. Savukārt Ritas kundze saka, ka balsos par latviešu valodu un Latvijas nākotni, bet zina, ka tādā gadījumā jāatzīmē pret. Viņasprāt, Satversme esot jāmaina globāli, to vajagot darīt, pēc iespējas mazāk klausoties Eiropas kungos.